Pērn augustā Jelgavas rajonā strādāja hidrobiologu grupa, kas kopā ar vides pārvaldes inspektoriem pētīja mazo upju ūdens kvalitāti.
Pērn augustā Jelgavas rajonā strādāja hidrobiologu grupa, kas kopā ar vides pārvaldes inspektoriem pētīja mazo upju ūdens kvalitāti. Katra upīte tika pētīta gan augštecē, vidusdaļā un lejtecē, gan arī tādās vietās, kur to varētu ietekmēt dažādi ne-labvēlīgi faktori: notekūdeņu novadīšanas vietas, ūdens izlaide no notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm u.c.
Upe ir sarežģīts un savā starpā cieši saistītu dzīvo organismu dzīves areāls. Tur mīt zivis, dažādi gliemeži, ūdens kukaiņi un to kāpurui. Daudzi no tiem ir dzīvie ūdens tīrības indikatori. Pēc to klātienes un sastopamības biežuma var spriest par upes ūdens kvalitāti. Šādu bioindikatoru ir aptuveni tūkstoš sugu.
Dzīvie organismi ir ļoti jutīgi pret ūdens piesārņojumu un pat pēc tam, kad netīrā ūdens vilnis upē jau ir aizplūdis un to nevar konstatēt ar ķīmiskām metodēm, dzīvie organismi uzrāda šā piesārņojuma efektu. Protams, ne katrā vietā tās visas ir sastopamas, uz to arī balstās metode, ko sauc par saprobitātes indeksa noteikšanu pēc makrozoobentosa sastāva. Vienkāršāk runājot, var samērā precīzi noteikt ūdens tīrību, jo tīrā ūdenī nav atro-dami dzīvnieki, kam ir vajadzīgs daudz organisko savienojumu. Un otrādi netīrā ūdenī nedzīvos tādas sugas, kas ir jutīgas pret izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī.
Līdzīgi ūdens kvalitāt nosaka pēc ūdensaugiem un ūdenszālēm, tie arī ir indikatori.
Apkopojot visus iegūtos datus, izstrādāta krāsaina Latvijas upju bioloģiskās kvalitātes karte. Tajā redzams upju tīkls, kas ir izkrāsots astoņās dažādās krāsās, ar kurām apzīmēta ūdens tīrības pakāpe. Piemēram, tumši zila ļoti tīrs, zaļa vāji piesārņots, sarkana stipri piesārņots.
Jelgavas rajona kartē nav atrodama ne sarkanā, ne arī tumši zilā krāsa. Apmēram 70 procentu upju ir apzīmētas kā vāji piesārņotas zaļā krāsa. Tādā ūdenī drīkst peldēties, izmantot to lopu dzirdināšanai un dārzu laistīšanai. Visā Latvijā ir tikai divi procenti upju, kas ir tīras, zilā krāsa. Mūsu rajonā samērā tīras upes ir Svēte, Tērvete, Bērze. Piesārņots ūdens konstatēts Platones lejtecē, Vircavas lejtecē, kā arī Elejas upē pie Elejas. Elejas upes kvalitāti ietekmē tajā novadītie lietusūdeņi no ielām, kā arī notekūdeņi no attīrīšanas ietaisēm. Pašlaik, spriežot pēc atkārtotās izpētes pavasarī, Elejas upes ūdens kvalitāte ir uzlabojusies.
Šāda upju ūdens kvalitātes karte tiks koriģēta katrus piecus gadus. Šogad aprīlī bija rīkoti izbraukumi uz mazajām upēm, to pietekām un strautiem, lai ievāktu datus arī no upēs ieplūstošām ūdenstecēm. Samērā tīrs ir Ailes strauts, Bramberģes strauts un Cenu strauts.
Galvenais upju izpētes mērķis ir noteikt upju kvalitāti un atspoguļot rezultātus krāsaino karšu, nevis garu latīnisko nosaukumu un skaitļu rindu vietā.
