Ar savu kandidātu sarakstu 7. Saeimas vēlēšanām un programmu mūspusē pirmie sevi iepazīstināja Latvijas Sociāldemokrātu apvienības pārstāvji ar galveno runasvīru Juri Bojāru priekšgalā.
Ar savu kandidātu sarakstu 7. Saeimas vēlēšanām un programmu mūspusē pirmie sevi iepazīstināja Latvijas Sociāldemokrātu apvienības (LSDA) pārstāvji ar galveno runasvīru Juri Bojāru priekšgalā.
Apvienībā iekļāvušies Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Latgales Demokrātiskās partijas biedri.
No Jelgavas rajona apvienības domes sēdē par kandidātiem Zemgales vēlēšanu apgabalā apstiprināts rajona padomes izpilddirektors Pēteris Salkazanovs, pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš un Valsts uguns-dzēsības dienesta Jelgavas brigādes komandieris Jānis Čevers. Mūsu novadnieks ir arī Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un Hipotēku un zemes bankas padomnieks Arnis Kalniņš, kuram ir zemnieku saimniecība Vilces pagastā. Jelgavā savulaik studējis Gundars Bojārs, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes darbinieks.
No Dobeles rajona vēlēšanās kandidēs Vides veselības centra reģionālās nodaļas Dobeles filiāles direktore Astrīda Mūrniece. Atgūtajās dzirnavās Bērzes pagastā atgriezies arī VEF-KT komercdirektors Orvils Heniņš. Saraksta galvgalī atrodas apvienības līdzpriekšsēdētājs un LSDSP priekšsēdētājs Jānis Ādamsons.
Svarīgākais – darbs
«Darbs, izglītība, labklājība» tāds ir apvienības moto, kam pakārtota četriem turpmākajiem gadiem izstrādātā valsts attīstības programma. Šobrīd svarīgākais ir darba iespēju nodrošināšana. Programmā fiksētos 50 tūkstošus jaunu darbavietu sociāldemokrāti domā radīt uz lauksaimniecības atdzīvināšanas un tai radniecīgu nozaru rēķina, kā arī radot apstākļus jaunam uzņēmēju slānim, nodrošinot labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus un ieviešot nopietnas atlaides tiem, kas reģionos, kur ir sevišķi liels bezdarbs, veido ražotnes un uzņēmumu filiāles.
Savukārt lai pašvaldības būtu ieinteresētas jaunu vietējo uzņēmumu izveidē, tām atvēlama daļa pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākuma nodokļa. Apvienība orientējas arī uz kopējā nodokļu sloga atvieglošanu (peļņas nodokļa samazināšana tiek pieļauta līdz pat 18 procentiem), padarot iespējamu to pilnīgu samaksāšanu. Vienlaikus ieviešamas bargas sankcijas nodokļu nemaksātājiem.
Sociāldemokrāti nepieļauj stratēģiski svarīgu valsts un pašvaldības uzņēmumu un dabisko monopolu iziešanu ārpus valsts kontroles redzesloka. Vēl pirms Saeimas vēlēšanām tiek solīts darīt visu iespējamo, lai netiktu privatizēts «Latvenergo», «Latvijas dzelzceļš», «Latvijas kuģniecība» un citi svarīgi un peļņu nesoši objekti.
Saglabājams līdzsvars
Lauku attīstības jomā sociāldemokrāti domā par trim virzieniem. Neliekot uzsvaru tikai uz lielzemniekiem, laukos ilgstoši jāpaliek arī cilvēku kategorijai, kas saimnieko dažos desmitos hektāru. Arī nelielo zemnieku saimniecību īpašniekiem jānodrošina kredītu un subsīdiju saņemšanas iespējas. Pašreizējā subsidēšanas politika uzskatāma par visai nelīdzsvarotu un nosveras par labu lielzemniekiem.
Līdztekus vidējiem un lielajiem saimniecību īpašniekiem laukos saglabājamas patriarhālās saimniecības ar jaukta tipa saimniekošanu (bez piemājas saimniecības aprūpes cilvēks ir nodarbināts algotā darbā). Ļoti svarīga un attīstāma ir kooperācija. Šīs nozares pārstāvjiem pat vairāk nekā zemniekiem vajadzīgi izdevīgi kredīti.
Līdzekļu rezerves
Sociālās nodrošināšanas jomā saskaņā ar programmu sociāldemokrāti solās rūpēties par cilvēcīgu dzīves iespēju nodrošināšanu visām iedzīvotāju kategorijām. Aplēses liecina, ka jau šobrīd valstī ir nauda pensiju palielināšanai līdz 70 latiem. Savukārt līdzekļu rezerves, lai pensija sasniegtu iztikas minimuma līmeni (Ls 80), kā arī lai izglītības, zinātnes, medicīnas un citu kategoriju darbinieku algas pielīdzinātu ierēdņu darba samaksai, tiek lēstas vairāk nekā 550 miljonu latu apmērā. Tas esot iespējams, ieviešot valsts monopolu alkohola vairumtirdzniecībā, uzņēmējdarbības naudas norēķinus nodrošinot tikai caur bankām, sašaurinot ēnu ekonomiku, uzlabojot muitas darbu, palielinot ievedmuitu alkoholam, kas jau tiek ražots pašu valstī. Paredzēts samazināt ar valsts un pašvaldību pārvaldes aparātu uzturēšanu saistītos izdevumus, kā arī ieviest iedzīvotāju progresīvo ienākumu nodokli (bagātie maksā lielākus procentus no ienākumiem, tanī skaitā vērtīgākās zemes un dārgākie īpašumi tiek aplikti ar lielāku zemes un īpašuma nodokli).
Jāpalielina finansējums
Izglītības darbinieku algu saglabāšana līdzšinējā līmenī nozīmē katastrofālu kvalificētu kadru trūkumu. Jau šobrīd pedagogi skolā ienāk bez jebkādas konkurences apstākļiem, kas nākotnē nozīmē jauniešu vispārējā izglītības līmeņa mazināšanos. Atteikties no nākotnes plāniem vidusskolu absolventiem nereti liek maksas mācību ieviešana, tāpēc attīstāma studentu ilgtermiņa kreditēšana ar atmaksu līdz 20 gadiem.
Neraugoties uz smago situāciju, valsts no savas puses pieļauj papildu ačgārnības, tērējot līdzekļus nevis mācību procesa uzlabošanai, bet formālai galarezultāta izvērtēšanai. Tā tas bija gadījumā ar centralizētu eksāmenu ieviešanu. Šim pasākumam Māris Grīnblats savulaik kā minimālo summu noteicis piecus sešus miljonus latu. Lai gan programmā izglītības un zinātnes budžetu paredzēts palielināt līdz desmit procentiem no nacionālā kopprodukta, faktiski nenāktu par ļaunu vēl lielāki līdzekļi. Tieši tā (atvēlot izglītošanai trešo daļu) pirms uzplaukuma rīkojās Āzijas valstis. Taču šobrīd izglītības finansējuma ziņā Latvija Eiropas valstu vidū atrodas priekšpēdējā vietā.
Ar vēsu prātu
Tikšanās reizē tika runāts arī par neskaitāmām citām lietām. Teorētiskā līmenī viss izklausījās skaisti, pārliecinoši. Klātesošajiem pie reizes tika atgādināts, ka izstrādātā programma taps iemiesota dzīvē, ja vien sociāldemokrāti iegūs pietiekami lielu vēlētāju uzticību. Realitātē pret visu teikto, protams, jāizturas rezervēti. Kā nekā mūsu līdzšinējie tautas kalpi un runasvīri pārpārēm apliecinājuši, ka ne jau vienmēr cienīgām runām seko tikpat cienīgi darbi. Nereti izrādās, ka dominējis princips «Klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem».
