Kā lasītāja visbiežāk apmeklēju bijušo Jelgavas rajona bibliotēku. Tajā strādāt vienmēr ir ļoti patīkami.
Kā lasītāja visbiežāk apmeklēju bijušo Jelgavas rajona bibliotēku. Tajā strādāt vienmēr ir ļoti patīkami. Bibliotēka ir bagāta ar grāmatām un izdevumiem, kuri jau tagad mūsu valstī kļuvuši par re-tumiem un unikālām vērtībām. Tas attiecas gan uz daiļliteratūru, īpaši mūsu novadnieku darbiem, gan arī uz uzziņu un vēstures literatūras plašo klāstu. Pateicoties bibliotēkas kolektīva radošai un nesavtīgai uzņēmībai rūpēties par savu lasītāju, bibliotēka Atmodas laikā grāmatu izsolēs iepirka daudz vērtīgu izdevumu.
Šo bibliotēku no citām atšķir vēl kāda iezīme izveidotā novada vēstures kartotēka, bagātīgais faktu materiāls par dažādiem novada vēstures jautājumiem, kas daudzkārt atvieglo darbu skolēniem, skolotājiem un novadpētniekiem. Pateicoties bibliotēkas kolektīvam, vēl nesen guvu iespēju izlasīt kādu sešdesmitajos gados izdotu grāmatu, kuras nebija ne pilsētas, ne Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvēs. Domājams, ka tā bija nodota makulatūrā. Ne jau visas padomju varas gados izdotās grāmatas bija «sliktas», tās vienkārši jāprot lasīt!
Pēdējā laikā mūsu valstī bieži dzirdama frāze: «Ceļā uz Eiropu.» Domāju, Eiropā spēsim izdzīvot tikai kā gudra un izglītota tauta, saglabājot augsto latvisko mentalitāti un savpatno materiālo un garīgo kultūru, folkloru, koru un teātra mākslas tradīcijas. Taču katra cilvēka mācīšana un izglītība pirmām kārtām bija saistīta ar grāmatu gan bērnībā, gan skolā, augstskolā un tālāk profesionālājā izaugsmē. Grāmata un izglītība, bibliotēka un skola divi pīlāri, uz kuriem balstās personības izaugsme.
Latvijā izdod plašu literatūras klāstu. Diemžēl grāmatas to dārdzības dēļ iegādāties nav iespējams. Kur nu vēl pensionāriem!
Arī laukos, kur vēl saglabājušās bibliotēkas, bieži tās ir vienīgās kultūras saliņas.
Vai tiešām tagad, kad izglītība mūsu valstī nepieciešama vairāk nekā jebkad, būtu jāatņem sabiedrībai bibliotēka? Bibliotēkas šobrīd ir vajadzīgas arvien vairāk, to pierāda arī lasītāju skaita pieaugums.
Ar cieņu Ina Lastovecka, vēsturniece
