Jānis satiek draugu Juri, Paklau, tu tik vārdu turi, Jāņos brauc pie manis ciemā, Pilsētā var dzīvot ziemā.
Jānis satiek draugu Juri,
Paklau, tu tik vārdu turi,
Jāņos brauc pie manis ciemā,
Pilsētā var dzīvot ziemā.
Svētki nāk ar lielu skubu,
Pļavās daudz jau siena gubu.
Margrietas ver ziedu acis,
Drīz būs Jāņu jampadracis.
Laukos dzīvot esot švaki,
Grūti laiki, tukši maki.
Darbi prasa bargu tiesu,
Velk no kauliem ādu, miesu.
Juris sāk pa bodēm skraidīt,
Nav no zemnieka ko gaidīt.
Jāpērk uzkoda un šņabis,
Lai var Jāņos justies labi.
Sapērk Juris bundžu alu,
Vietējais var radīt galu.
Latvju bekons nav vairs modē,
Importgaļa katrā bodē.
Jāņem «Ramu» maizi smērēt,
Nav ko sviestu velti tērēt.
Importdesu, durtu iesmā,
Sasildīt var Jāņu liesmā.
«Spirķiks» gūts par nieka grasi,
Pērkot neprasa ne pasi.
Teic, ka Latvijā ir slikti,
Ko tie ļautiņi tik pikti.
Kokakola lieta glāzēs,
Jāņu bērnus jauki āzēs:
Dzira, tīrot klozetpodus,
Varot nobeigt mušas, odus.
Tagad vajag kreklu jaunu,
Laukos piedzīvot var kaunu.
Tikai naudas daži lati,
Bēdīgs tukšu maku krati.
Humpalas ir pilnas malas,
Draugs ar draugu priekā dalās.
Reņģu ēdājs kastēs vandās,
Kankari tik visur plandās.
Piestūķējis pilnu somu,
Juris steidz ar labu omu.
Tā kā siļķe mucā spaidīts,
Atbrauc ciemiņš, visu gaidīts.
Jānis draugam roku krata,
Varens pilsētnieks no skata.
Lauku veltēm klāti galdi:
Siers un šķiņķis, rauši saldi.
Alus kausi gaisā ceļas,
Putas pāri malām veļas.
Meitenītēm līksmas sejas,
Visur dzied un visur smejas.
Dīķmalā ar Jāni klusi,
«Spirķiks» šķaidīts tiek uz pusi.
Pieber kafiju kā krāsu,
Nosauc brendijam par māsu.
Pirmās glāzes māgu silda,
Drīz jau atkal citas pilda.
Vīriem sākas lielās pļāpas,
Daudzi politiķi trāpās.
Pazūd miljoni kā akā,
Iet uz priekšu dzīve trakā.
Cits ar auto brauc pa ielām,
Citam drēbes sen par lielām.
Zemnieks cūkām baro pienu,
Dārgi govīm ražot sienu.
Piensaimnieki plēš un laupa,
Pienu paņem, naudu taupa.
Pienu dzerat, laucinieki,
Limonādi – pilsētnieki.
Piens līdz letei grūti dodas,
Ūdens zemes dzīlēs rodas.
Degvielai ir zelta cena,
Patiesība visiem sena:
Benzīnam un litram piena
Jārēķina maksa viena.
Miežus vairāk nelon audzēt,
Importiesals alu raudzē.
Kviešus nodot var ar mokām,
Zemnieks paliek tukšām
rokām.
Kokvilna tik laukos plešas,
Biznesmeņiem pildas ķešas.
Eiropa nāk iekšā skaļi,
Migranti var dzīvot zaļi.
Maģis skan uz visu klapi,
Runas sadzirdēt var knapi.
Uguns silda, dūmi kūp,
Vīri līgojas un klūp.
Lenta trūkst, viss paliek klusu,
Vīri devušies uz dusu.
Zāles gultā guļa salda,
Visur apkārt siltums valda.
Pēkšņi Juris pielec kājās,
Starptautiskiem vārdiem rājas.
Bikšu dibens gruzdēt sācis,
Pelniem aplipis kā lācis.
Tā nu Jurim Jāņi beidzas,
Sakumpis uz Rīgu steidzas.
Sēžamvieta deg kā spīlēs,
Kas gan tādu tagad mīlēs?
Ar cieņu Z.Meijas ģimene
