Holeras uzliesmojumi joprojām tiek novēroti daudzās pasaules valstīs.
Holeras uzliesmojumi joprojām tiek novēroti daudzās pasaules valstīs. Pērn līdz augusta beigām par holeru saņemti ziņojumi no 35 valstīm: 65 procenti holeras gadījumu reģistrēti Āfrikā, 25 – Amerikas kontinentos un 10 – Āzijā. Holeras skartās teritorijas ir arī Eiropā: Moldovā (Kišeņevā, Stepanavanas, Tiraspoles apkaimē) un Ukrainā (Hersonas, Nikolajevas, Odesas, Krimas, Simferopoles apgabalā).
Holera ir sevišķi bīstama zarnu infekcija, kas var ļoti ātri izplatīties. Slimību izraisa baktērija – tā sauktais holeras vibrions.
Ar holeru slimo tikai cilvēki. Infekcijas avots – slimnieks vai vibrionēsātājs (cilvēks bez jebkādām slimības pazīmēm, kas izdala vibrionus ārējā vidē). No organisma vibrions izdalās ar izkārnījumiem un vemšanas laikā. Izkārnījumi savukārt inficē ūdeni, pārtikas produktus, sadzīves priekšmetus, augsni. Holeras vibrions ilgi saglabājas ārpus slimnieka organisma: ūdenī un pārtikas produktos – 25 – 30 dienas, mitrā augsnē – līdz 70 dienām, izkārnījumos līdz 50 dienām.
Visbiežāk holera izplatās ar ūdens starpniecību. Pārtikas produktus var inficēt mušas, slimnieki ar netīrām rokām. Saslimt var, lietojot augļus un dārzeņus, traukus, kas nomazgāti ar nevārītu, inficētu ūdeni. Vibrions ir ļoti jutīgs pret fizisko un ķīmisko faktoru iedarbību. Tas ātri iet bojā kaltēšanas, augstas temperatūras un saules staru iedarbībā. Vibrionu ātri iznīcina arī dezinficējoši līdzekļi (hloramīns, hlorkaļķis, lizols, karbolskābe).
Holeras klīnika
Slimības norise var būt daudzveidīga – no smagām formām līdz mēreniem kuņģa un zarnu trakta traucējumiem.
Inkubācijas (apslēptais) periods no inficēšanās brīža līdz klīniskām izpausmēm ilgst septiņas dienas. Slimība sākas bez temperatūras paaugstināšanās, pēkšņi. Sākas caureja, pēc tam vemšana bez iepriekšējas sliktas dūšas, smagos gadījumos – krampji. Notiek organisma atūdeņošanās, temperatūra nokrīt līdz 32 – 34 grādiem, balss zaudē skanīgumu. Samazinās un pilnīgi beidzas urīna izdalīšanās. Smagos gadījumos cilvēks var nomirt jau slimības pirmajā dienā.
Slimnieks jāārstē slimnīcā, kur tiek nodrošināta pilnīga tā izolācija, higiēnas noteikumu ievērošana un pareiza dezinfekcija.
Ja ir pamats aizdomām par saslimšanu ar holeru – cilvēkam ir zarnu infekcijas simptomi (kuņģa un zarnu trakta traucējumi: caureja, vemšana), ja viņš nesen (apmēram septiņu dienu laikā) atgriezies no holeras skartām teritorijām vai kontaktējies ar holeras slimnieku, steidzami ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Jo ātrāk uzsākta ārstēšana, jo lielākas ir izveseļošanās iespējas un mazāk tiks inficēti apkārtējie cilvēki.
No inficēšanās ar holeru var izvairīties, ievērojot elementāras higiēnas prasības:
w personīgās higiēnas ievērošana, roku mazgāšana pirms ēšanas, ēdiena gatavošanas un pēc tualetes lietošanas, īpaši rūpīgi tas jādara ceļotājiem un tūristiem;
w uzturā lietot tikai vārītu ūdeni;
w pirms lietošanas augļus un dārzeņus mazgāt tekošā ūdenī un noskalot ar verdošu ūdeni;
w pasargāt dzeramo ūdeni no piesārņošanas – aku ierīkot ne tuvāk par 20 metriem no kūts, izsmeļamās bedres, tualetes, nosegt ar vāku, ūdens smelšanai lietot tikai šim nolūkam paredzētu spaini;
w nepeldēties nepazīstamās ūdenskrātuvēs un peldvietās;
w ārzemju ceļojuma laikā lietot tikai tādu ūdeni un pārtiku, par kuras kvalitāti esat drošs.
Jelgavnieki, kas gatavojas doties ceļojumā ārpus Latvijas robežām, Jelgavas vides veselības centrā var saņemt informāciju par epidemioloģisko situāciju pasaulē un brošūru «Starptautiskie ceļojumi un veselība». Brošūrā sniegti padomi tiem, kas dodas ceļojumā, – arī par izsargāšanos no holeras un citām infekcijas slimībām.
