Uz XXII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem dosies arī Jelgavas 4. vidusskolas jauktais koris un koris «Naktstaureņi».
Uz XXII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem dosies arī Jelgavas 4. vidusskolas jauktais koris un koris «Naktstaureņi».
Jelgavas 4. vidusskolas jauktā kora diriģenti ir Agris Celms un Ingus Leilands.
Darbs skolā ir ārkārtīgi ietilpīgs, atzīst A.Celms. Lai daudzmaz nopelnītu, ir jāpasniedz daudz stundu. Tas izsūc spēkus. Ja nebūtu tāda jauna, darbīga cilvēka kā Ingus, diez vai mēs spētu viena gada laikā iestudēt trīs programmas: Dziesmu svētku, Ziemassvētku un izklaides programmu. Es nekad to neizdarītu, ja būtu viens.
Jelgavas 4. vidusskolas jauktais koris 1990. gadā piedalījās XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Nākamie, t.i., XXI Vispārējie latviešu dziesmu svētki 1993. gadā, tika izlaisti, bet šogad, nu jau XXII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Jelgavas 4. vidusskolas jauktais koris atkal piedalīsies.
Ar pīrāgu un pātagu
Sagatavošanās procesu Dziesmu svētkiem varot raksturot šādiem vārdiem kā dzen, tā iet. Šis darbs ar jauniešiem esot tieši tāds pats kā pedagoģijas process vispār ar pīrāgu un pātagu. Korī varētu būt vēl vairāk jauniešu, kas grib nesavtīgi strādāt, jo darbs ir jāieliek liels.
Diriģenti teic, ka jebkura kora sniegums un tā kvalitāte ir proporcionāla ieguldītajam darbam. Pat vistalantīgākajā korī, piemēram, «Ave sol», strādāts tiek nežēlīgi.
Es uzskatu, ka ir godalieta iet cilvēkiem priekšā uzstāties. Tev jābūt tā strādājušam, lai viņi redzētu, ka tu piedāvā kaut ko neikdienišķu un aizraujošu. Ar paviršu darbu iet citiem priekšā un cerēt uz atzinību ir nepieklājīgi. Ja mēs ejam, tad ar paceltu galvu, saka A.Celms.
Jaunieši, kas ir piedalījušies Dziesmu svētkos, ir šai latviešu kultūras krāšņākajai izpausmei neatgriezeniski piederīgi. Viņi tādi būs uz visiem laikiem, kaut arī citos Dziesmu svētkos vairs nepiedalīsies. Tas ir kaut kas vērtīgs.
Trūkst jaunu dziesmu
Runājot par dziesmu repertuāru, A.Celms teic, ka kopumā tas Dziesmu svētku tradīcijām ir atbilstošs. Bet, ja jānosauc dziesmas, kas jauniešu korim patiktu un ko tas dziedātu ar lielu prieku, tādas neesot.
Piemēram, vienu no mūsu kormūzikas pērlēm «Gaismas pils», kas ir nenoliedzami krāšņa ikdienas situācijā, kādā sadziedāšanā nav iespējams perfekti izpildīt. Simboliska ir arī «Dziesmai šodien liela diena» ļoti specifiska dziesma, kas konkrētā situācijā izskan krāšņi, nav kurā katrā brīdī skandējama. Nav daudz dziesmu, kuras mēs varētu izmantot savos koncertos. Pie tādām varētu piederēt tikai pāris, starp kurām arī Pētera Vaska «Ar laiku puķes vīst», «Silmala trīcēja dancojot» Jēkaba Graubiņa apdarē, teic diriģenti.
Repertuārs ir smagnējs. Tajā vainīgi paši komponisti, saka A.Celms. Teiksim, tāds talantīgs cilvēks kā Mārtiņš Brauns jau kādus desmit gadu neko spožu nepiedāvā. Arī Raimonds Pauls raksta ziņģes, strādā «Dzeguzītei» un komponē «Meža gulbjus», kas, nenoliedzami, ir labi. Viss, kam Pauls pieskaras, iemirdzas, taču pēdējā laikā skolām kordziesmas viņš nav rakstījis. No kurienes tad lai dziesmas ņem?
Esam netradicionāli
Gatavojoties Dziesmu svētkiem, Jelgavas 4. vidusskolas jauktais koris ir iegājis stabilā apritē, ar mums rēķinās, ir ievērojuši un atzinuši. Tādēļ izlēmām, ka korim vajadzīgs nosaukums, stāsta A.Celms. Izšķiršanās process bija grūts, taču nonācām līdz savdabīgam un nedaudz izaicinošam nosaukumam «Spīgana». Mēs esam netradicionāli, izaicinoši, varbūt pat ambiciozi un gribam tādi arī palikt. Labprāt dziedam mūsdienīgu repertuāru, popmūziku, kas klasiskam korim būtu pat nepiedienīgi. Dziesmu svētkos izvēles dziesma mums ir Mārtiņa Brauna «Mūžīgā pilsēta», kas interpretēta savdabīgi izaicinošā agresīva blūza manierē, ar ko mēs varbūt varam arī izpelnīties nosodījumu. Taču, apjauzdami savu savdabību, ejam uz to apzināti.
Dziedās arī «Naktstaureņi»
Šogad uz Dziesmu svētkiem dosies arī koris «Naktstaureņi», kuru diriģē Ingus Leilands.
Šajā sezonā koris gatavoja divas programmas, uzstājās dažādos koncertos. Bieži uzstāšanās notika dažādās LLU koncertvietās, un sezona tika pabeigta Smiltenē tradicionālajā festivālā «Zemes meita, Zemes dēls». Tagad «Naktstaureņi» gatavojas 2. jūlijā doties uz Dziesmu svētkiem.
