Kaut agri jāceļas, mājās tomēr labāk

Lai nodrošinātu attālāk no skolas dzīvojošu bērnu pieejamību izglītībai, pašvaldības vairāk gādā par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu, nekā steidz iekārtot dienesta viesnīcas vai tā saucamos skolu internātus. Par to liecina projekta “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam” iesaistīto laikrakstu veiktā izpēte.

Piemēram, laikraksts “Ziemeļlatvija” vēsta, ka Valkas novada pašvaldība savu iespēju robežās dara visu, lai bērni ar pagastu autobusiem tiktu aizvesti uz skolu un atpakaļ uz mājām. Arī vairums vecāku tomēr labāk izvēlas, lai bērns agri ceļas, bet dzīvo mājās, nevis dienesta viesnīcā. Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs uzsvēris, ka novadā ievēro principu, ka bērnam ir jāaug ģimeniskā vidē: “Līdz ar to nav tāds nostādnes, ka tālāk dzīvojošiem bērniem būtu jāpaliek skolu dienesta viesnīcās, nevis katru dienu jādodas uz mājām.”

Pagulēt kaut 15 minūtes ilgāk
Dzirdētas sūdzības, ka bērniem, kas dzīvo tālāk no skolas, jāceļas ļoti agri, jo skolēnu autobusu maršruti parasti ir diezgan gari vai autobusiem pirms stundu sākuma jāpagūst izbraukāt vairākus maršrutus. Tomēr reģiona laikrakstu sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem liecina: vietvaru darbinieki daudz domā par to, kā skolēnu rītus padarīt pēc iespējas vēlākus.

Piemēram, Valkas novadā, kur pēc skolu tīkla kārtošanas palikušas tikai divas vispārizglītojošās skolas – Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija un Ērģemes pamatskola –, visagrāk jāceļas Zvārtavas pagasta bērniem, jo viņi brauc uz skolu ar pārsēšanos. Pirmie bērni autobusā Zvārtavas pusē iekāpj jau pulksten 6.50.

“Veidojot autobusu kustības grafiku, redzu iespēju mazliet vēlāk ļaut izbraukt Zvārtavas pagasta autobusam. Cerams, ka šajā mācību gadā bērni no rītiem vismaz 15 minūtes varēs pagulēt ilgāk,” laikrakstam “Ziemeļlatvija” solījis Valkas novada pagasta pārvalžu vadītājs Pēteris Pētersons.

Valkas pašvaldība jūlijā Vijciema pagasta pārvaldei iegādājusies jaunu ar 36 sēdvietām aprīkotu “Mercedes-Benz” markas autobusu, par to samaksājot 193 158 eiro. Kopumā skolēnus vadā seši autobusi.

Kā vēsta laikraksts “Dzirkstele”, Gulbenes novada vecākais loģistikas speciālists Juris Osis septembrī pat pats braucis līdzi skolēnu autobusu reisos, lai labāk izprastu to maršrutus. Reisu garums ir atšķirīgs, taču iekļaujas robežās no 50 līdz 100 kilometriem. J. Osis negrib piekrist tiesībsarga norādītajam, ka Gulbenes novadā dažam skolēnam jāceļas pulksten 5.30, lai paspētu uz skolēnu autobusu, un ceļā uz izglītības iestādi jāpavada pusotra stunda. Pašvaldības pārstāvis apgalvojis, ka neviens skolēnu autobuss reisu nesāk agrāk par pulksten 7 un brauciens iekļaujoties vienā stundā. Tikai izņēmuma gadījumos braukšanai nepiemērotu apstākļu dēļ reiss varot ieilgt, piemēram, slidenā vai dubļainā laikā.

Ved tikai uz tuvāko skolu
Gulbenes novada vidusskolas skolēnus ved sešos maršrutos, bet viena pamatskola pati ar savu transportu vadā skolēnus. Ar Gulbenes novada nodrošināto transportu uz novada skolām brauc arī Alūksnes un Madonas novadu bērni.

Tajā pašā laikā Gulbenes pašvaldība nenodrošina skolēnu autobusa pakalpojumus bērnam, kuru vecāki nolēmuši skolot tālāk no dzīvesvietas.

Novada deputāts Gunārs Ciglis “Dzirkstelei” sacījis – tas ir sens princips, ka bērns ar skolēnu autobusu ir jānogādā līdz tuvākajai skolai: “Ja vecāki izvēlas bērnam kādu citu skolu, tad tā jau ir viņa problēma.”

Lielāko daļu bērnu Gulbenes novadā līdz skolai gan aizved sabiedriskais transports. Skolēniem izsniegtas braukšanas kartes, par braucieniem ar pārvadātājiem norēķinās pašvaldība. Daudzus bērnus uz skolu aizved vecāki. Piemēram, māmiņa Viktorija Slavinska-Kostigova “Dzirkstelei” teikusi, ka paši uz skolu ved bērnus tāpēc, ka tad viņi no rīta var pagulēt 40 minūtes ilgāk. Vecāki līdz skolai aizved pusstundā, kamēr skolēnu autobuss brauc stundu vai pat ilgāk. Bet atpakaļ uz mājām jāved pašiem tāpēc, ka bērni interešu nodarbību dēļ nokavē skolēnu autobusus. Dažreiz gan dažādu apstākļu dēļ tomēr vēlas izmantot skolēnu autobusu. Mamma ir pateicīga par to, ka ir iespēja sazvanīt skolēnu autobusa šoferi, lai informētu, ka būs jāved arī šīs ģimenes bērni.

Šoferi, kuri nodarbojas ar skolēnu speciālajiem pārvadājumiem, nemainās. “Tas ir pluss. Autobusa šoferis zina par vedamajiem bērniem vairāk nekā jebkurš skolotājs. Zina, kurš bērns slimo. Šoferis un vecāki savā starpā sazvanās, bieži jau iepriekšējā vakarā,” stāstījis J. Osis.

Vietas vairāk, nekā izmanto
Kaut arī uzsvars likts uz pārvadājumiem, daudzviet skolēniem tomēr ir iespēja arī palikt dienesta viesnīcās.

Valkas novadā skolēniem – gan pašu novadā dzīvojošajiem, gan arī no citām Latvijas vietām – ir iespēja dzīvot dienesta viesnīcā Valkā. Tā ir mūsdienīga, skolēnu ikdienai pielāgota vide ar mūsdienīgu interjeru, plašām telpām, kas aprīkotas ar sadzīves tehniku. Valkas J. Cimzes ģimnāzijas direktores vietniece saimnieciskajos jautājumos Tatjana Rumjanceva “Ziemeļlatvijai” stāstījusi, ka mācību gada laikā dienesta viesnīcā dzīvo vairāk nekā 20 skolēnu, kuri mācās no 8. līdz 12. klasei. Par dzīvošanu dienesta viesnīcā mēnesī ir jāmaksā 4,50 eiro. Dienesta viesnīca Valkas novadā gan neesot pietiekami noslogota – vietas būtu pat 94 skolēniem –, kas liecina, ka liela pieprasījuma pēc šī pakalpojuma nav.

Savukārt Smiltenes novadā ir trīs dienesta viesnīcas. Šajā mācību gadā jauna dienesta viesnīca atvērta Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošajā un mākslu pamatskolā, bet jau līdz šim tās bija Smiltenes vidusskolā un Palsmanes pamatskolā. 

Smiltenes vidusskolā šajā mācību gadā par dzīvošanu dienesta viesnīcā jāmaksā 17,42 eiro mēnesī, bet Gaujienas un Palsmanes dienesta viesnīcās maksā tikai par ēdināšanu.

Kā raksta avīze “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Gaujienā savulaik bijusi internātskola, tāpēc internāta telpas te ir vēsturiski. Vietas paredzētas 45 audzēkņiem, bet šobrīd tur mitinās vien trīs bērni – 4., 8. un 9. klašu skolēni. Visi ir Smiltenes novada pagastu bērni, kas skolā nakšņo tāpēc, ka viņu vecākiem nereti jāstrādā nakts maiņas.

Laikraksts “Staburags” vēsta, ka Aizkraukles novadā dienesta viesnīcas ir visās vidusskolās, izņemot Pļaviņu. Dzīvot tajās bez maksas var gan vidusskolēni, gan pamatskolēni. Daži dienesta viesnīcā rezervējuši vietu, bet paliek tur tikai dažreiz.

Paredzams, ka Kokneses vidusskolas dienesta viesnīcā jaunākais skolēns būs piektklasnieks, viņš tur dzīvos kopā ar vecāko māsu. “Ģimeņu izvēle ir dažāda un atkarīga no iespējām, arī materiālajām, jo pamatskolēniem viesnīcā bez maksas ir gan brokastis, gan vakariņas. Ja tā ir daudzbērnu vai cita sociālā atbalsta ģimene, tad arī pusdienas skolā ir bez maksas, un tas ir liels atbalsts,” stāstījusi Kokneses vidusskolas direktore Inese Saulīte.

Aizkraukles novada vidusskolā un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā dienesta viesnīcu izmanto ap desmit bērnu, bet Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā dienesta viesnīcā līdz šim palikuši tikai daži vidusskolēni, pamatskolēni allaž braukuši mājās.

Jaunjelgavas vidusskolas dienesta viesnīcā līdz šim uzturējās skolēni no 8. līdz 12. klasei. Viņi ir gan no Bauskas, Iecavas, Valles un Birzgales. Visi ierodas jau svētdienas vakarā, lai pagūtu uz mācību stundām pirmdienas rītā, un dodas projām piektdienās. Ik dienu uz skolu no šīm vietām izbraukāt nevar.

Dienesta viesnīca – tas skan smalkāk
Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta, ka Alūksnes novadā ir Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīca. Nosaukums no “internāts” uz “dienesta viesnīca” mainīts pagājušā gada septembrī. Iemesls – labskanība, stereotipi, kas valda sabiedrībā. Internāts nereti asociējas ar ko sliktu, un bērni mēdz kautrēties, ka dzīvo internātā, bet dienesta viesnīca “skan mīlīgāk un patīkamāk”, teikusi ģimnāzijas ēku un teritorijas pārzine Sarmīte Zilaua.

Dienesta viesnīca atrodas atsevišķā ēkā vien pāris soļu attālumā no ģimnāzijas un Alūksnes vidusskolas. Gultasvietas 100 skolēniem, bet viesnīcā dzīvo ap 40 abu skolu skolēni. Skolēni mitinās divatā vai trijatā. Ir kopēja virtuve un mācību telpa.

Iestādes uzturēšanu pilnībā sedz Alūksnes pašvaldība; no bērnu vecākiem līdzmaksājums netiek prasīts. Par ēdienreizēm gan jādomā pašiem, taču pannas un katli nav jāved, virtuve aprīkota ar visu nepieciešamo. Ir kopēja kartupeļu kaste, kur visi saber no laukiem atvesto un lieto kopā.

“Protams, nedēļas sākumā, kad vēl ir vecāku dotā nauda, dzīvo šiki, vairāk pērk gatavu pārtiku, pusfabrikātus, nedēļas beigās – cep kartupeļus un viens otram aizdod eļļu. Tā tas nemainīgi ir gadu no gada,” teikusi S. Zilaua. Šobrīd jaunākais no viesnīcas klientiem mācās 5. klasē.

Par telpu uzkopšanu te skolēniem nav jāraizējas. Tās uzkopj darbinieki, tostarp istabiņas, bet katram savas personīgās mantas ir jāsakārto. 

“Reizēm pildām sociālo funkciju. Ja bērns no brīvdienām atgriežas tikpat netīrās drēbēs kā aizbraucis, mazgājam. Reizēm nav naudas autobusam, lai dotos uz mājām, vai pārtikai. Mācām personīgās higiēnas lietas, mācām lietot gultas veļu,” teikusi S. Zilaua.

Stingra prasība ir, ka bērnam jāziņo dienesta viesnīcas dežurantiem, kurp dodas pēc mācību stundām un vai nakšņos, jo nereti nedēļas vidū bērns dodas uz mājām.

Internāti – tikai, ja ir speciālā izglītības programma
Laikraksts “Bauskas Dzīve” raksta, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā dienesta viesnīcas nav. Ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe “Bauskas Dzīvei” teikusi, ka domājuši par internāta atvēršanu, taču pašlaik šis lēmums būtu atkarīgs no finansējuma. Viņasprāt, tas būtu sevišķi svarīgi ziemā, lai tālāk dzīvojošiem lauku bērniem ir pieeja mācībām ģimnāzijā.

Bauskas novadā internāti ir tikai divās pamatskolās ar speciālo izglītības programmu – Zālītē un Pamūšā. Skolu direktori atzīst – normālu ģimenes vidi nevar aizstāt neviens internāts, tomēr ir piemēri, kad bērnam mācību laikā skolā var nodrošināt labākus ikdienas dzīves apstākļus, kādu nav mājās.

“Neviens internāts neaizvietos ģimeni, tomēr bērnam ir jāatpūšas, jāizguļas un jābūt paēdušam. Ja vecāki naktī plosto, kas tur par miegu?! Pirmajās skolas nedēļās ne viens vien bērns atēd to, ko vasarā nav saņēmis mājās. Dažā lauku ģimenē apstākļi ir sliktāki nekā skolā, bet te bērni ir aprūpēti, tīri, nomazgājušies. Ir tādi bērni, kuri uz skolu katru dienu nevar izbraukāt, jo autobuss kursē ik pārdienas un vēl daži kilometri jāiet pa mežu,” teicis Zālītes speciālās pamatskolas direktors Guntis Jurkevičs, kurš prognozē, ka bērnu, kam pie skolas vajadzīga apmešanās vieta, būs arvien vairāk.
— Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.