Jau 19. gs. pirmajā pusē iedibinās dziesmu un mūzikas svētku tradīcijas vairākās Eiropas zemēs: Vācijā, Anglijā, Šveicē, Austrijā.
Jau 19. gs. pirmajā pusē iedibinās dziesmu un mūzikas svētku tradīcijas vairākās Eiropas zemēs: Vācijā, Anglijā, Šveicē, Austrijā. Gadsimta otrajā pusē līdz ar pirmo lielo dažādu latviešu biedrību dibināšanas vilni koru kopdziedāšanas tradīcijas veidojas arī Latvijā. Tās ir pirmās novadu dziesmu dienas (1864. g. Dikļos, 1865. g. Matīšos, 1866. g. Rūjienā), kas vēl uzskatāmas par lokālas nozīmes pasākumiem, kas gatavo ceļu uz I Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā.
Periods starp I un V Dziesmu svētkiem (1873-1910) saistās ar vispārējo nacionālo atmodu, strauju kultūras attīstību, cīņu pret rusifikāciju (Latvija atrodas cariskās Krievijas «tautu cietumā»), ar centieniem pēc saimnieciskas un politiskas patstāvības.
Laiks starp VI un IX Dziesmu svētkiem (1926-1938) neatkarīgās Latvijas valsts tautsaimniecības, kultūras un gara dzīves uzplaukuma laiks. Dziesmu svētki jau kļuvuši par Latvijas kultūras dzīves organisku sastāvdaļu.
Periods starp X un XIX Dziesmu svētkiem (1948-1985). Dziesmu svētku galvenais uzdevums ir apliecināt «laimīgo dzīvi padomju zemē». Valsts subsidēti, tie kļūst arvien grandiozāki, krāšņāki. Par spīti ideoloģiskajām nodevām un pretēji valdošo aprindu gribai, koru kustībai (tāpat kā pirmajā periodā) ir garīgas opozīcijas loma un spēks. Svētki garajos padomju varas gados kļūst par vienu no svarīgākajiem faktoriem tautas identitātes saglabāšanā. Dziesma, Dziesmu svētki audzināja latvieša dvēseli. Bez tiem nebūtu iespējama «dziesmotā revolūcija», kas, trijās Baltijas valstīs sākusies, būtiski ietekmēja procesus Eiropā.
XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki (1990) kļuva par skaistākajiem gara svētkiem ceļā uz Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu. Tajos piedalījās 350 koru (aptuveni 19000 dziedātāju) ne vien no Latvijas, bet arī no latviešu trimdas zemēm Eiropā, Austrālijā, Kanādā, Amerikā.
XXI Vispārējie latviešu dziesmu svētki (1993). Laiks, kad daudz lielākā mērā nekā agrāk latviešu tauta spiesta domāt par dzīves materiālo pusi, par izdzīvošanu, par daudzajiem nepadarītajiem un vēl darāmajiem darbiem. Un arī šajā sarežģītajā situācijā svētki notiek, jo tie ir viens no spēcīgākajiem mūsu esības apliecinājumiem: mēs esam, mēs dzīvojam, mēs dzīvosim. Kamēr būs Latvija, kamēr būs latvieši, tikmēr būs Dziesmu svētki. Un šajā vasarā divdesmit otrie.
Sagatavots pēc E.Melngaiļa Tautas mākslas centra materiāliem
