Visi vēl atceramies «attīstītā sociālisma» laikus, kad neviens nerunāja par darbu vai strādāšanu, bet visi cīnījās.
Visi vēl atceramies «attīstītā sociālisma» laikus, kad neviens nerunāja par darbu vai strādāšanu, bet visi cīnījās.
Slaucējas par augstiem izslaukumiem, cūkkopji par dzīvsvara pieaugumiem, strādnieki rūpnīcās par plāna pārpildi utt.
Kad atjaunoja valsts neatkarību, likās, ka nu reiz tiem nemitīgajiem cīniņiem būs beigas un atsāksim atkal godīgi un pierasti strādāt, taču kas to deva…
Cīnās atkal uz velna paraušanu. Saeima par labu likumu pieņemšanu, valdība par šo likumu labu izpildi, zemnieki par subsīdijām, biznesa darboņi par tirgiem utt.
Nu trakāk kā Kosovā vai Afganistānā!
Ārzemnieki droši vien brīnās: tie letiņi gan ir velna vaigi: desmitos gados vienos cīniņos….
Dod, Dieviņ, piedzīvot tos laikus, kad sāksim vienkārši godprātīgi strādāt un beigsim mūžīgo cīnīšanos.
