Pirms trim gadiem aizsākās Jelgavas neklātienes vidusskolas Zaļenieku konsultpunkta (tautas valodā vakarskolas) sadarbība ar Vupertāles vakara ģimnāziju Vācijā.
Pirms trim gadiem aizsākās Jelgavas neklātienes vidusskolas Zaļenieku konsultpunkta (tautas valodā vakarskolas) sadarbība ar Vupertāles vakara ģimnāziju Vācijā. Pie mums ieradās angļu valodas skolotājs Folkers Tēne, atveda metodiskos materiālus, skaistus atlantus, iepazinās ar skolu. Pēc dažiem mēnešiem viņš jau mācīja vācu valodu mūsu audzēkņiem. Sadarbība tur-pinājās 1997. gada rudenī, kad, pēc mūsu ielūguma, uz Latviju atceļoja pasniedzēju un studentu grupa. Viņiem Latvija bija īsta terra incognita (nepazīstama zeme latīņu), tāpēc viņus interesēja burtiski viss vēsture, valoda, māksla, dzīvesveids, problēmas.
Dzīvodami skolas dienesta viesnīcā, viņi apmeklēja Jelgavu, Rīgu, Siguldu, Talsus, Kuldīgu, Bausku, Rundāli. Ar mūsu audzēkņiem studenti iepazinās kopīgos izbraucienos, sporta spēlēs, deju vakaros.
Un tad nāca ierosme no vupertāliešu puses ielūgums uz vakara ģimnāzijas 50 gadu jubileju 1998. gada maijā, lai arī mēs tuvāk iepazītu Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalsti. Vācijā pavadījām gandrīz divas nedēļas, un visi ir pārliecināti, ka tās nekad neaizmirsīs. Brauca 12 audzēkņu un pieci skolotāji, dzīvojām gan dabas draugu klubā, gan skolotāju dzīvokļos.
Vupertāle brīnišķīga kalnu pilsēta ar piecreiz lielāku iedzīvotāju skaitu nekā Jelgavā. Visur tīrība, sakoptība, cilvēki kulturāli, pieklājīgi, sirsnīgi un smaidoši.
Bija silti (+31 grāds) vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Vakara ģimnāzijas skolotāji bija parūpējušies par ekskursijām Diseldorfā, Ķelnē, Minsterē un Bonnā. Ekskursiju vadītāji bieži bija paši Vupertāles pasniedzēji.
Slavenajam Ķelnes Domam arī bija jubileja (uzcelts 1248. gadā). Mūs apbūra Ķelnes vecpilsēta. Ģermāņu-romiešu muzejā skatījām Senās Romas sadzīves kultūru, mākslu un arhitektūru.
Ļoti interesants bija Neandertāles muzejs, Bernātu pils («Mazā Luvra») Diseldorfā, Minsteres baznīcas. Iepazi-nām arī Ziemeļreinu-Vestfāleni kā rūpnieciski ļoti attīstītu pavalsti.
Viena diena bija veltīta satiksmes līdzekļu attīstībai Vupertālē. Te ir pasaulē vienīgais gaisa vilciens (Schwebebahn). To nu iepazinām pilnā mērā gan vadību, gan kontroli, gan remontu un, protams, izbraucāmies pēc sirds patikas, vērojot pilsētu un Vuperas upi zem kājām.
Bijām arī pilsētas domē, tikāmies ar Latvijas vēstnieku Andri Teikmani, apmeklēju bundestāgu Bonnā. Un tomēr svarīgākie bija cilvēciskie kontakti ar studentiem un pasniedzējiem.
Vasaras beigās pie mums atbrauks daži Vupertāles skolotāji, bet nākamā gada Jāņos gaidām lielu delegāciju Jelgavā un rajona skolās.
Ir radušies plāni un koncepcijas par abpusēju piedalīšanos skolotāju konferencēs, par skolotāju apmaiņu tiešā mācību procesā, par metodiskās literatūras tulkošanu un izplatīšanu un, protams, par pieredzes apgūšanu tieši skolās, viesojoties gan Vācijā, gan Latvijā. Šādai sadarbībai vajadzēs arī sīkāk iepazīt Vācijas vēsturi, literatūru un mākslu, domājams, dažādās papildnodarbībās. Savukārt vācieši tāpat interesēsies par Latviju.
