Neticību valsts institūcijām ir radījis valdošo partiju voluntārisms un nevēlēšanās oponentu iebildumus izmantot lietderīgi kopēju, t.i. sabiedrības, interešu labā.
Neticību valsts institūcijām ir radījis valdošo partiju voluntārisms un nevēlēšanās oponentu iebildumus izmantot lietderīgi kopēju, t.i. sabiedrības, interešu labā. Tā varētu īsumā raksturot 5. un 6. Saeimas un valdību darbības rezultātus, kas atspoguļoti veikto uzticības aptauju skaitļos. Valsts saimnieciskā darbība aizvadītajā laikā raksturojama ar dārdzību, kas Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, ar zemāku darba algu un inflācijas līmeni.
Kam ir izdevīgi pelnīt un iedzīvoties uz zemā iedzīvotāju vairākuma pirktspējas līmeņa?
Izskaidrojumi varētu būt šādi. Diletantisms, pie valsts finansu likumu svirām ir cilvēki, kas netic valstij un laikmetam, tādēļ viņus interesē šaurā lokā saraust bagātību un pazust vai ar saraustā palīdzību diktēt savu ideoloģiju un attaisnot nekārtības likumos, kas radījuši sabiedrības polarizāciju: bagātie nabagie.
«Bankrotējošo» politisko partiju vietā tiek piedāvātas jaunas ar skaļām, it kā daudzsološām programmām, bet ierastiem darbības principiem.
Piedodiet, cienījamie politiķi, bet neviena sabiedrība, neviena paaudze nedzīvos labāk par iepriekšējo, ja sabiedrības locekļiem nebūs darba, tātad arī naudas. Jūs piedāvājat to pašu bezatbildīgo padomju morāli sabiedrības vietā tās nākotni ar skaistiem solījumiem lemj un savas kabatas pilda tie, kas jau «dzīvo komunismā».
Daudzi ir satraukti, ka sabiedrība, pārliecinājusies par viņu neatbilstību ieņemamiem amatiem, viņus var neievēlēt vai arī saņemtais balsu skaits neatbildīs iecerēm.
Lieliski, ka sarosījušies LLU mācību spēki un studenti, ņemdami dalību Jelgavas un rajona saimnieciski politiskajā dzīvē. Tas dod cerības, ka beigusies klusā padomju laika ironizēšana par valdošo muļķībām.
