IĻĢI. Saules meita (1998, «Upe») «Balta gāja tautu meita… Tiesa, bet viņa mēdza būt arī sarkana no kauna, zaļa no dusmām un dzeltena no greizsirdības…».
IĻĢI. Saules meita (1998, «Upe»)
«Balta gāja tautu meita… Tiesa, bet viņa mēdza būt arī sarkana no kauna, zaļa no dusmām un dzeltena no greizsirdības…» Šī varētu būt viena no grupas «Iļģi» jaunā albuma devīzēm.
Šis ansamblis, kaut arī spēlē latvisku un tautisku mūziku, nav vienkārši folkloras kopa. Veids, kā apvienot tautisko muzicēšanas tradīciju un mūsdienīgu uztveri, ir postfolklora. «Iļģi» kā šā virziena pārstāvji nav atteikušies no koklēm, vijolēm un latvju dainu motīvu apspēlēšanas savās dziesmās, taču uzdrošinās tās izmantot radoši, turklāt kopā ar ģitārām un pat programmētiem ritmiem.
Taču šī nav kārtējā modernizēšana, kas izpaužas kā paņirgāšanās par dziesmu. Tradicionālais un novatoriskais sakļaujas apbrīnojami harmoniski, pārliecinot, ka 1998. gadā šis ir visdabiskākais ceļš, kā saglabāt saikni ar folkloru, turklāt ne kā muzejisku vērtību, bet dzīves sastāvdaļu.
«Iļģos» vēl arvien pirmo kokli spēlē Ilga Reizniece, un dūdas, stabule, akordeons, harmonikas un ganurags vēl arvien ir Māra Muktupāvela ziņā. Abi šie mūziķi ir arī «Jauna Mēness» dalībnieki un tādējādi inficē «Mēnesi» ar folkloru, bet «Iļģi» neizpaliek bez roka klātbūtnes, vienā «Saules meitas» dziesmā ģitāru iespēlējis mēnesietis Gints Sola.
Ieguvums ir arī dziedātājas Māras Kalniņas («Marana») dalība «Iļģos». Viņas izpildījumā klausāma viena no aizkustinošākajām dziesmām albumā «Tumsā mani tautas veda».
Pēc pagājušā albuma «Riti, riti» (1996, «Labvakar») grupai pievienojušies arī ģitārists Jānis Abens un bungotājs Mikus Čavarts.
Albums sākas ar dinamisku bliezienu, jaunu variāciju par mūžveco «Melna čūska…» tēmu dziesmā «Vissbija». Arī turpinājumā seko it jestras dziesmas ar blīvu instrumentāciju, līdz albuma beigās sajūsma nedaudz saplok un «Kalnā kāpu skatīties» jau mazliet atgādina vecos «Iļģus».
Arī šajā albumā dominējošā tēma ir sievietes pasaule, vairākas dziesmas saistās ar precību rituāliem un puišu pievilināšanu. Tajās valda atbrīvots, vitāls, mazliet izaicinošs, mazliet koķets tonis (Es izvilku puisim prātu / Vienu nakti klātgulēj’si).
Arī visa albuma kopējais tonis ir gana aizraujošs, un, pat ja neviena pasaules hītgrupa neizmantos savā dziesmā nevienu motīvu no šā albuma, latvieša ausij šis ieraksts šķitīs tīkams.
