SIA «Mītavas mednieks» prezidents Jānis Bullītis savu mednieka stāžu skaita kopš 1978. gada augusta otrās sestdienas.
SIA «Mītavas mednieks» prezidents Jānis Bullītis savu mednieka stāžu skaita kopš 1978. gada augusta otrās sestdienas.
Jāņa Bullīša medību lauki ir gan Jelgavā, gan Krāslavas rajonā pie Ezerniekiem. Nu jau gadu viņš medī kopā ar Embūtes medību kolektīvu.
Visnozīmīgākais medījums man ir staltbriežu bullis, kuram bija ragi ar 13 žuburiem. To es nošāvu pirms pieciem gadiem Talsu rajonā, atceras Jānis Bullītis. Man ir gadījies sastapties arī ar vilku. Tas bija Latgalē, Dagdas medību objektā. Stāvēju kā pēdējais numurs. Jutu krūmājā kustību, parādī-jās dzīvnieks. Nepazīdams apkārtni, nodomāju, ka tas ir suns, bet, vērīgāk ieskatoties, sapratu, ka tas tomēr ir vilks, un izšāvu. Diemžēl netrāpīju. Vilks iebēga tieši mastā, kur bija dzīts, un to nošāva viens no kolektīva medniekiem. Tā bija vienīgā reize, kad es šāvu uz vilku.
Medībās nereti gadās kuriozi, no kuriem vēlāk rodas mednieku stāsti. Arī Jānis Bullītis zina tādus stāstīt.
Pirms astoņiem gadiem mednieku līnija stāvēja purva malā. Mednieki domāja, ka pāri purvam dzīvnieki nenāks. Dzinēji sāka dzīt. Te pēkšņi pretim vienam medniekam izskrien mežacūka un drāžas viņam tieši virsū. Viņš piemet bisi pie pleca, bet aiz pārsteiguma nevar izšaut. Kad paliek apmēram pieci metri līdz šāvējam, mežacūka pēkšņi maina metas sāņus. Tad mednieks izšauj, bet lode aizlido garām.
Zaķu medībās pie Jelgavas pirms 15 gadiem bija dzinēju līnija, kas ķēdē gāja pāri laukiem, lai dzītu zaķus uz medniekiem. Pēkšņi izskrien no krūmiem buciņš. Skrien cauri dzinēju līnijai. Dzinēji šaut nedrīkst, un nav arī stirnu šaušanas laiks. Viens met ar hūti uz stirnu un trāpa tai uz ragiem. Spriņģoja pa visu lauku kā jauns teliņš.
Reiz pie Jelgavas šāvām uz pīlēm, kas lidoja virs karjera, viena pīle nokrita apmēram 20 metru no manis un peldēja pa ūdens virsmu.
Draugs noģērbjas un peld pīlei pakaļ. Pīle paceļ galvu un atkal to nolaiž, it kā būtu mirusi. Tā vairākas reizes. Kad draugs piepeldēja pavisam tuvu, pīle sāka ar spārniem airēties uz priekšu. Viņš gribēja pīli saķert, bet šī savicināja spārnus un aizlidoja.
Medībās gadās arī bīstamas situācijas.
Naktī mežacūkas gaidām slēpnī tornī. Aizmiegu un jūtu, ka krītu lejā no torņa. Kopš tās reizes es piesaitējos, lai nenokristu. Ļoti bīstams ir ievainots dzīvnieks. Man ar draugu nācās sekot ievainotai mežacūkai. Juzdama, ka nevarēs nekur sprukt, mežacūka metās mums virsū. Par laimi, paspējām izšaut.
Jānis Bullītis medības neuzskata par vardarbību.
Mēs lietojam uzturā dzīvnieku gaļu. Akmens laikmetā taču vīrietim vajadzēja medīt, lai uzturētu savu ģimeni. Neatzīstu malumedības, bet nošaut dzīvniekus medībās uzskatu par normālu rīcību. Medības nav bērnu spēle, tur jābūt lielai atbildībai.
Jānim Bullītim ir briežu, aļņu un stirnu buku ragi. Ir arī slokas jeb šnepes spārna spalvas, ko lieto gleznotāji.
Jāņa Bullīša dāņu draugs Harijs Latvijā nošāvis brieža bulli, lai gan viņam ir 70 gadu un sirdī iemontēts vārstulis.
Gan draugs, gan es pats gribam pavadīt pēdējās dienas medībās, nevis guļot gultā, saka Jānis Bullītis. «Ne pūku, ne spalvu!»
