Šoreiz «Veselības dārza» temats – vēzis. Par to «Ziņām» stāsta poliklīnikas ārsts urologs, onkologs Guntis Buldinskis.
Šoreiz «Veselības dārza» temats – vēzis. Par to «Ziņām» stāsta poliklīnikas ārsts urologs, onkologs Guntis Buldinskis.
«Savlaicīgi atklājot vēzi un aktīvi to ārstējot, no tā iespējams atbrīvoties,» saka Guntis Buldinskis. «Nav zināms, kas to izraisa, tādēļ pastāv uzskats, ka vēzi nav iespējams novērst. Saskaņā ar mūsdienas medicīnas atzinumiem vēzis attīstās šūnās, kas pašas atražojas un kuras stimulē dažāda fiziska un ķīmiska (pēc pēdējiem datiem – arī vīrusu) iedarbība. Ja šūnu sabrukšana un atjaunošanās pastāvīgi atkārtojas, jaunu šūnu veidošanās mehānisms gūst specifisku attīstību, kas galu galā noved līdz vēzim. Citiem vārdiem sakot, vēzis ir bojāts šūnu veidošanās mehānisms.»
Pastāv divu veidu audzēji – labdabīgie un ļaundabīgie. Labdabīgo audzēju šūnas (kārpas, taukaudzēji) cenšas no pārējām organisma šūnām nodalīties ar apvalku; ļaundabīgo audzēju šūnas tieši otrādi – ātri attīstās un veido arvien jaunus šūnu savienojumus (metastāzes). Ja vēzis aug un citos orgānos nonāk caur limfas dziedzeriem un asinsvadiem, tas atgādina uguni, kas sadedzina blakusmājas. G. Buldinskis zināja teikt, ka Jelgavas rajonā saslimstība ar vēzi katru gadu nedaudz palielinās. Droši var teikt, ka tāda vēža buma nav, kad pēkšņi varētu mirt ļoti daudz cilvēku. Vairāk ar vēzi slimo gados veci ļaudis. Patlaban poliklīnikas uzskaitē ir vairāki tūkstoši vēža slimnieku, vairāki simti ir tādi, kas aktīvi iziet ārstēšanās kursu. Katru gadu apmēram daži simti slimnieku nāk klāt.
Ja izdodas atklāt pirmsvēža stadiju vai atklāt šo slimību sākumposmā, izārstēšana gandrīz vienmēr ir iespējama. Sākumstadijā vēzis neizraisa sāpes, tādēļ bieži vien slimība attīstās slēptā veidā. Vēža patiesie rašanās cēloņi vēl šodien līdz galam nav noskaidroti. Viens no iemesliem tiek minēta varbūtība, ka cilvēka organismā rodas oglekļa oksīda uzkrājumi. Tas saistīts ar to, ka cilvēka āda slikti elpo bieži vien sintētiskā auduma dēļ, cilvēks dzīvo smacīgās betona telpās, uz ielas elpo mašīnu izvadgāzes, strādā vāji vēdinātās telpās, ēd termiski apstrādātu barību. Tas nozīmē, ka visi, kas dzīvo, kā pagadās, iet pretī vēzim. Kā vēža rašanās iemesls tiek minēts – vēdera aizcietējumi. Cilvēkam ir mazāks risks saslimt ar vēzi, ja viņa šūnas apņems pilnvērtīgs apvalks. Līdz ar vecuma tuvošanos šis apvalks pamazām noveco, un tas veicina dažādu slimību, arī vēža, rašanos. Vairumam padzīvojušu cilvēku uz ādas parādās brūni plankumi. Tas nozīmē, ka uzmanība jāpievērš dzīvesveidam, ēšanai, režīmam. Oglekļa oksīds uzkrājas arī tādēļ, ka organismam nepietiek magnija. Arī tas var provocēt vēža rašanos. Magnijs novērš un ārstē vēzi, turklāt tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Ja organismā ir pietiekami daudz magnija, arī darbs veicas labāk. Magnijs atvieglo un ārstē vecuma nekustīgumu un trīcošus muskuļus. Magnijs labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānus: stimulē žults izdalīšanos, vairo kuņģa un zarnu aktivitāti, attīra kuņģi, palīdz caurejas gadījumos, kā arī aktivizē dzimumorgānu darbību.
«Jelgavas rajons salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas rajoniem ir viens no tiem, kur visvairāk konstatēts ielaists vēzis. Ļoti reti tā ir ārstu kļūda, biežāk cilvēku pašu nolaidība un nevērība pret savu veselību. Visi gadījumi tiek rūpīgi analizēti, un jāsecina, ka 98 procentos slimība sākusies un izplatījusies slēptā gaitā. Cilvēkus varētu dalīt divās kategorijās: vieni ir tie, kas slimības laikā neko nav jutuši, un otri, kas kaut ko ir nojautuši, bet nav savlaicīgi griezušies pie ārsta. Onkoloģiskās slimības nešķiro cilvēkus ne vecuma grupās, ne intelektuālos līmeņos. Dažus vēža veidus ārstē arī Jelgavā, taču pamatā to dara speciālās slimnīcās Rīgā, Daugavpilī, Liepājā. Pavisam slimībai ir četras stadijas, no kurām ļaunākā ir pēdējā. Ja slimību izdodas atklāt sākumā, lielākajā daļā ārstēšana ir smaga un ilgstoša, taču beidzas ar pilnīgu izveseļošanos. Ļaundabīgās šūnas, kas atrodas cilvēka organismā, var izplatīties pa asinsvadiem, limfmezgliem un ceļot pa visu organismu. Tādēļ šādus audzējus kategoriski aizliegts kairināt – kasīt, spaidīt, veikt dažādas fizioterapijas procedūras,» stāsta ārsts G.Buldinskis.
Pagājušajā gadā mūsu rajona sievietēm visbiežāk konstatēts krūts vēzis, dzemdes un dzemdes kakla vēzis, vairāk nekā citus gadus slimots ar ādas vēzi. Vīriešiem biežāk sastopams plaušu, kuņģa vēzis un prostatas vēzis (vīriešu dzimumorgānos). Sievietēm slimību atklāt ir daudz elementārāk, ja viņa savlaicīgi, vismaz reizi gadā apmeklē ginekologu un veic analīzes. Sevišķa uzmanība jāpievērš ilgi nedzīstošām čūlām, pumpām, kas nereti ir vēža vēstneši. Ļoti bīstamas var kļūt dzimumzīmītes, ja tās kairina. Vēlams dzimumzīmes, kas atrodas jostasvietā, zem krūtīm, uz kakla un gar kurām nemitīgi beržas apģērbs, izgriezt (to var izdarīt poliklīnikā). Svarīgi ir slimību nenovilcināt, sevišķi jauniem cilvēkiem, jo viņiem tā strauji progresē.
Cilvēkiem, kam slimība ielaista līdz neārstējamam līmenim, ar ļoti efektīvu medikamentu palīdzību ir iespējams atvieglināt ciešanas.
«Agrāk ārsts ne vienmēr drīkstēja pacientam atklāt viņa patiesās slimības diagnozi, bet tagad tas vienkārši ir jādara un ārstam jābūt labam psihologam. Tās ir cilvēka tiesības – zināt savu diagnozi, un viņam tā obligāti ir jāpasaka. Parasti cilvēki, pirms nāk pie ārsta, tam gatavojas. Citi savukārt ir jāsagatavo pakāpeniski. Ārstam nav tiesību pateikt savu prognozi uzreiz, jo nereti slimības gaitā var rasties kā uzlabojumi, tā pasliktinājumi, un tas situāciju vēl tikai var pasliktināt,» saka Guntis Buldinskis.
