Vakar Lauksaimniecības universitātē «Labas lauksaimniecības prakses kodeksa» izstrādes atbildīgās personas iepazīstināja presi ar kodeksa mērķi.
Vakar Lauksaimniecības universitātē «Labas lauksaimniecības prakses kodeksa» izstrādes atbildīgās personas iepazīstināja presi ar kodeksa mērķi.
Projekta vadītājs Pēteris Bušmanis (LLU mācību prorektors) un zinātniskais virzītājs Viesturs Jansons (Lauku inženieru fakultātes videssaimniecības katedras docents) no Latvijas puses un projekta vadītājs no Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju centra menedžeris Henings Lingse Fogeds (Henning Lyngsoe Foged) paskaidroja, ka labas lauksaimniecības prakses kodeksa izstrādāšana Latvijai vajadzīga kā asociētajai Eiropas Padomes valstij, tādējādi šejienes likumdošanu saskaņojot ar Eiropas Savienības direktīvām par saimniekošanas ietekmi uz vidi un pildot ratificēto Helsinku konvenciju par Baltijas jūras baseina aizsardzību. ES standartu īpatsvars kodeksā sasniegs aptuveni desmit procentu.
Kodeksa mērķis ir augstas kvalitātes pārtikas un izejvielu ilglaicīga ražošana, nodrošinot vides, ekonomisko un sociālo prasību savstarpēju saskaņošanu, kas Eiropā jau ir realitāte.
Praktiskās darbības vadlīnijas iekļaus saimniekošanas ietekmes mazināšanu uz vidi. Augkopības un augsnes nosacījumi ietvers pieļaujamās mēslojuma devas, termiņus, tehnoloģiju, augsekas jautājumus. Lopkopības sadaļa – pieļaujamo dzīvnieku blīvumu, turēšanas apstākļus, biotehnoloģijas ierobežojumus.
Atsevišķi būs nodalīti organiskā mēslojuma savākšanas un uzglabāšanas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, ūdens resursu aizsardzības, bioloģiskās lauksaimniecības jautājumi.
Latvijas graudaugu dārgā ražošana neliecina par konkurētspēju ar attīstīto valstu kolēģiem. Pirmais solis efektivitātes virzienā ir mēslošanas un augseku plāns ikvienam zemnieka lau-kam.
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no projekta līdzekļiem (vairāk nekā Ls 120000) apmaksā Dānijas vides aizsardzības aģentūra.
