1. jūnija vakarā pulksten 22 Rīgā Doma laukumā atklāja XXII Vispārējos latviešu dziesmu un XII Deju svētkus. Pasākuma režija bija orientēta uz emocijām un tās arī sasniedza.
1. jūnija vakarā pulksten 22 Rīgā Doma laukumā atklāja XXII Vispārējos latviešu dziesmu un XII Deju svētkus. Pasākuma režija bija orientēta uz emocijām un tās arī sasniedza. Turklāt tik daudz ļaužu Doma laukums sen nebija turējis! Šķiet, tas bija kļuvis plašāks. To pašu gan var teikt par Vecrīgu un visu galvaspilsētu.
Tāds brīdis ir neaprakstāms, un droši vien daudziem tas paliks atmiņā. Dažs atklāja Dziesmu svētkus klātesot, dažs televizora ekrānā. Simboliskā paaugstinājuma konstrukcija (divus metrus augsta) laukuma vidū Dziesmu kalns nudien, attaisnoja savu mērķi, pulcējot tautu uz dziedāšanu. Dziesmu kalns bija arī īstā vieta, kur nosaukt un godināt svētku virsdiriģentus un virsvadītājus. Sudraba zizlis šogad Imantam Kokaram. Svētkus atklāja Ministru prezidents un Svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Rīgas pilsētas mērs Andris Bērziņš. Atklāšanu vadīja aktieris Ģirts Jakovļevs. Pirmo Dziesmu svētku «Līgo» karogu zēģeļlaivā pār Daugavu atveda zemgalieši.
Zemgalieši, jelgavnieki, šajos svētkos ir īsti malači. Ne tikai tādēļ, ka deju konkursā 1. vietu ieguva «Lielupe» vai Dziesmu karu laureātu vidū nominēti seši Jelgavas pilsētas un rajona, kopā astoņi Zemgales novada kori… Arī tādēļ, ka atklāšanā Dziesmu kalnā Doma laukuma vidū sapulcināto koru gaismas ritenī Zemgali pārstāvēja Lielplatones un Platones jauktais koris «Sidrabe».
Tiesa, jāpiezīmē, ka pasākumā bija atkāpes no iecerētā grandiozā Aigara Graubas scenārija… Orķestrim bija jāatrodas nevis uz paaugstinājuma, bet uz Radiomājas balkona, fanfaru taurētājiem nevis orķestrī, bet Doma baznīcas tornī, katram savā loga ailē. Turklāt atklāšanas nobeigumā pēc dzejas lasījuma no Dziesmu kalna Doma laukuma vidū, cik zināms, vajadzēja izšauties debesīs spēcīgiem gaismas stariem.
Taču ceremoniju visjaukāk vainagoja paši klātesošie. Un kāds gan varēja būt vēl lieliskāks atklāšanas noslēgums, ja ne tas, ko pieredzējām. Pēc «Dievs, svētī Latviju!» un «Pūt, vējiņi!», kad paaugstinājumu atstāja vadītāji un kori, turp, Dziesmu kalnā, kāpa laukumā sapulcējušies skatītāji un turpināja dziedāt paši.
Guntars Krasts atklāšanas runā teica: «Šajās dienās lai valsti vada Dziesmu un deju svētki šī lielā tautas sapulce.»
