3. jūlijā Jelgavas prese vēstīja, ka dome nolēmusi dzimtsarakstu nodaļu iemitināt «Komunālprojekta» ēkā Svētes ielā 22.
3. jūlijā Jelgavas prese vēstīja, ka dome nolēmusi dzimtsarakstu nodaļu iemitināt «Komunālprojekta» ēkā Svētes ielā 22. Nu esot daudzmaz skaidra dzimtsarakstu nodaļas likteņlīnija, un tas domei maksāšot tikai vienu vai desmit tūkstošus latu katrai avīzei savs viedoklis.
Tas, ko par to domā tie, kas joprojām mazliet «sociālistiski» ir pārliecināti, ka, lai gan darba kolektīvu varas ziedu laikos paši pēc savas gribas par baltu velti ielika šo īpašumu pašvaldībai rokās, viņiem pienāktos kaut kāda līdzrunāšana, varbūt pat tiesības uz šo ēku, visiem, arī presei, nav šķitis ievērības cienīgs fakts.
Vai mūsu domnieki nav pasteigušies, vai ir pietiekami rūpīgi ar līkumu apgājuši likumus? Vai likums «Par pašvaldības uzņēmumiem» ļauj tik vienkārši, pat nepieaicinot uzņēmuma pārstāvi, lemt par uzņēmuma valdījumā atrodošos īpašumu? Vai nav arī par daudz vieglprātīgi pieiets Būvniecības likuma 12. pantam, to vienkārši aizmirstot?
Būvniecības likuma 12. pants no pašvaldībām prasa nodrošināt paredzamās būvniecības publisku apspriešanu, ja:
tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;
būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;
būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma stāvokli, bet «Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi» (MK Noteikumi Nr.309), patīk kādam vai nepatīk, ļauj katram atbilstošās apdzīvotās vietas iedzīvotājam piedalīties iecerētās būvniecības apspriešanā un nosaka, ka publiska apspriešana ir «būvprojektēšanas procesa sagatavošanas NEATŅEMAMA sastāvdaļa».
Var, protams, teikt, ka, neskatoties uz nozīmīgumu un ieguldīt paredzamās naudas piederību, nav taču runa par būvniecību. Apgalvot var visu ko, bet lasīsim, kas rakstīts Būvniecības likumā. Vai rekonstrukcija ar funkcijas maiņu ir būvniecība? Likums pauž, ka ir: «Būvniecība visu veidu būvju projektēšana, kā arī būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.» Cita lieta, ka joprojām ne vienmēr mēs likumus ņemam vērā.
Tā kā likumdošana dod arī man tiesības piedalīties apspriešanā drusku par Svētes ielas 22. nama piemērotību iecerētajai funkcijai un par paredzamajām izdošanām.
Ja salīdzinām stāvās un čīkstošās kāpnes un ēku kopskatu Skolotāju ielā un Svētes ielā, salīdzinājums ir par labu pēdējam. Nams atšķirībā no daudzām citām ēkām nav pamests un izdemolēts. Jumts aizpērn re-montēts, apkure nav aizsaldēta, pat logi nav izdauzīti. Pa tiem no iecerētās laulību zāles ij Annas baznīcas tornis saredzams taču kaut kas no augstākas varas būs klāt pie riņķu mīšanas. Nu, fasāde no daža stūra lobās nekas!
Daždien automobiļu pie namdurvīm ir tik daudz, ka jāspraucas starp tiem kā pirms desmit gadiem starp dzērājiem pie šņabja veikala pāri ielai arī nekas. Būs uz laulāšanos jākāpj trešajā stāvā? Pusgadsimtu kāpa otrajā stāvā, un nekas vai daudzi tālab palika nesalaulāti? Beidzot atskārstā atziņa, ka invalīds arī ir cilvēks vai nu šoreiz tas ir pats galvenais.
Nodaļā ne vien laulā un kristī, bet arī «izraksta» mūs no šīspasaules. Līdz ko kāds skaļāk pakurnēs par tālo ceļu no šīs iestādes līdz Skolotāju ielā palikušajām aizsaules pārstāvniecībām, dome pa sētas durvīm (burtiski) iemitinās šajā namā arī «Kapu saimniecību», tāpat mums neko neprasot.
Arī tā lielākā naudas summa desmit tūkstoši rada bažas, ka būs kā allaž. Iesākt pietiks, pabeigt kur dome spruks, dabūs dot vēl un vēl. Gan pārbūvēm, gan lai norēķinātos ar ārā mešanai paredzētajiem īrniekiem būvniecībā darbojušamies uzņēmumiem, kam vietas maiņa var radīt arī apgrozījuma kritumu ar tam sekojošiem peļņas zudumiem.
Vārdos jau uzņēmējdarbību veicināt sola visi domkungi kas iznāk darbos?
