Līdz ar pavasara sākumu aktualizējušās arī problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem mūsu pilsētā.
Līdz ar pavasara sākumu aktualizējušās arī problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem mūsu pilsētā. Tā saucamās “kaķu kundzītes” (tā viņas sevi dēvē) ir kaislīgas bezsaimnieku dzīvnieku aizstāves, ik pa laikam tos pabarojot ar šādu tādu barību un nosodot dienestus, kas kaķus un suņus izķer, tā rūpējoties par iedzīvotāju drošību un higiēnu pilsētā. Tomēr sētas kaķu barošanu neatbalsta pat dzīvnieku aizstāvji, rosinot vairāk pašvaldības līdzekļu atvēlēt problēmas risināšanai.
Jelgavas pašvaldības vadība, likumsargi un veterinārā dienesta speciālisti kategoriski pauž viedokli, ka atbilstoši likumdošanai klaiņojoši dzīvnieki jāizķer, kā arī stingri nosoda kaķu barotājas, kas ar savu bezatbildīgo rīcību pakļauj draudiem citus cilvēkus un rada neciešamus dzīves apstākļus kaimiņiem.
Pēc 22. februāra “Ziņu” publikācijas “Problēmas ar sētas kaķiem” ar vēstuli redakcijā vērsās Raiņa ielas 3. nama iedzīvotāja Frančenko kundze. Viņa raksta: “Uzskatu, ka problēmās ar klaiņojošiem kaķiem galvenokārt vainojama pilsētas Dome un tās institūcijas. Vēl līdz šodienai Jelgavā nav bezsaimnieka kaķu un suņu patversmes. Nevar taču uzskatīt, ka veterinārās klīnikas izolators ir arī patversme. Domāju, ka noķerto kaķu sterilizācijai nepietiekami piešķir līdzekļus. Mums, tā saucamajām “kaķu kundzītēm”, būtu jāsaņem pateicība par to, ka iespēju robežās izpildām cilvēcisko uzdevumu – gādāt par neaizsargātiem dzīvniekiem. Rakstā minēts, ka šie kaķi izplata slimības, taču tas nav pierādīts. Toties viņi pagrabos izķer peles un tā novērš slimību izplatību!”
Par svešiem rūpējas, aiz sava – nesavāc
Jau vairākus mēnešus blakus “Ziņu” redakcijas ēkai iepretim dzīvojamam namam mīt vairāki sētas kaķi. Ik dienas apzinīgas kundzītes pamanās barot tos ar pārtikas pārpalikumiem – smalkiem kauliem un zivju atliekām, kas, pēc speciālistu teiktā, ir kaķiem nepiemērota un pat veselībai bīstama barība. Klaiņojošie minkas turpat pagalmā dzīvo, bet pirmā stāva iedzīvotājiem nākas samierināties gan ar runču balsīm “auru laikā”, gan viņu vielmaiņas galaproduktu nepatīkamo aromātu. Pagājušajā nedēļā “Ziņas” novēroja no Raiņa ielas 22. nama iznākam kādu kundzi. Viņa veda pastaigāties savu neliela auguma suni, bet turpat pie kāpņu telpas durvīm izbēra pārtikas pārpalikumus, ko visnotaļ ātri notiesāja turpat mītošie trīs sētas kaķi. Savukārt sieviete kopā ar četrkājaino draugu pagāja pa iebraucamo ceļu pārdesmit metru līdz soliņam, suns nokārtojās, bet kundzīte tikpat operatīvi devās mājup, nesavācot rējēja mēslus. Turpat pagalmā drīz pēc tam rotaļājās vairāki mazi bērni.
Dzīvnieku patversme atbilst prasībām
Komentējot bezsaimnieka dzīvnieku problēmu mūsu pilsētā, Jelgavas pašvaldības aģentūras speciālisti ar Domes preses sekretāra Jāņa Kovaļevska starpniecību “Ziņām” skaidro, ka atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantam “Pilsētsaimniecība” ar LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dzīvnieku patversmi noslēgusi līgumu par klaiņojošo dzīvnieku aprūpi, izmitināšanu un uzturēšanu līdz 14 dienām. Patversme atbilst visiem normatīvajiem aktiem.
Katru gadu sadarbībā ar LLU Klīnisko institūtu “Pilsētsaimniecība” rīko akcijas, kuru laikā patversmē bez maksas tiek pieņemti klaiņojošie dzīvnieki. Tiem, kas nevar nogādāt dzīvniekus patversmē, šo pakalpojumu nodrošina “Pilsētsaimniecība”. Tāpēc tās darbinieki uzsver, ka pašvaldības aģentūra risina sētas kaķu problēmu.
Dzīvnieku sterilizācijai “Pilsētsaimniecības” budžetā šogad plānoti 600 latu.
Pērn suņi sakoduši 187 cilvēkus
“Tā sauktajām “kaķu kundzītēm” jāsaprot, ka ar savu bezatbildīgo rīcību viņas pakļauj draudiem pārējos iedzīvotājus un rada neciešamus dzīves apstākļus kaimiņiem. Klaiņojošie dzīvnieki var būt bīstami gan cilvēkiem, gan citiem dzīvniekiem,” akcentē J.Kovaļevskis. Pagājušajā gadā suņi Jelgavā sakoduši 187 cilvēkus.
Klaiņojošie dzīvnieki nereti pārnēsā dažādas slimības, turklāt bieži rada ceļu satiksmes negadījumus. Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis “Ziņām” pastāstīja, ka klaiņojošie kaķi īpaši apdraud bērnus, kas bieži nonāk fiziskā kontaktā ar šiem dzīvniekiem.
Visbīstamākā slimība, kas īpaši skar tieši klaiņojošos dzīvniekus, ir trakumsērga, jo šie kaķi un suņi nav vakcinēti. Sētas dzīvnieki var pārnēsāt toksoplazmozi – slimību, kas negatīvi ietekmē cilvēku reproduktīvo sistēmu. Tas īpaši attiecināms uz meitenēm un sievietēm, jo var radīt neauglību. Vēl lipīgu infekcijas slimību klāstam, ko var izplatīt bezsaimnieku kaķi un suņi, pieskaitāma mikrosporoze jeb kailā ēde. Tas ir ādas iekaisums, inficēšanās sākuma stadijā uz tās parādās apsārtuši laukumi, bet vēlāk novērojama matu izkrišana. A.Žilvinskis uzsver, ka visas minētās kaites ārstēt var tikai mediķi. Viņš arī norāda, ka kailās ēdes sākuma stadiju dzīvniekiem pamanīt nav iespējams, savukārt, ja sunim vai kaķim mati vietumis jau izkrituši, slimība ir stipri ielaista.
Jāpiebilst, ka pret minētajām infekcijām kaķus un suņus var vakcinēt.
Pagrabos dzīvniekus turēt aizliegts
Saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem (LBN – 402) pagrabu telpās aizliegts turēt dzīvniekus, tajā skaitā arī putnus. Savukārt Veterinārmedicīnas likuma 59. pants paredz, ka suņi un kaķi reizi gadā jāvakcinē pret trakumsērgu. Bet Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pants jebkurai personai uzliek par pienākumu nekavējoties ziņot par klaiņojošajiem dzīvniekiem pašvaldības pilnvarotai institūcijai. Jelgavā par to jāinformē aģentūra “Pilsētsaimniecība” pa tālruni 3023899, bet, ja dzīvnieks ir agresīvs un apdraud apkārtējos, jāziņo Jelgavas Pašvaldības policijai pa tālruni 3028550.
“Pilsētsaimniecības” speciālisti uzsver, ka klaiņojošos dzīvniekus barot nav atļauts. Pašvaldības policijā regulāri tiek saņemtas pilsētnieku sūdzības par to, ka kundzītes ik pa laikam piebaro klaiņojošos kaķus, kas pieraduši mitināties turpat pie namu kāpņu telpām. Viņiem neciešama šķiet dzīvnieku ekskrementu smaka, kā arī nekoptā māju apkārtne pārtikas atkritumu dēļ.
Humānākā un efektīvākā metode
Dzīvnieku draugu fonda aktīvistu grupas “Dzīvnieku SOS” valdes priekšsēdētāja Laura Karnīte sarunā “Ziņām” pauda, ka mūsdienās pasaulē pieņemta prakse klaiņojošos dzīvniekus izķert, sterilizēt un kastrēt, bet pēc tam palaist atpakaļ iepriekšējā vidē. Tā dara arī Rīgā un Liepājā. Šādi tiek risināta sētas kaķu problēma, jo, pirmkārt, dzīvnieki nevairojas, otrkārt, ja tos likvidētu, šajā vietā rastos citi kaķi (pēc dzīvnieku aizstāvju domām, dabā nepaliek tukšums), treškārt, nereproduktīvie dzīvnieki savā teritorijā neielaiž citus, bet paši ar laiku dabīgā nāvē vai ceļu satiksmes negadījumos iet bojā. “Pasaulē šī ir atzīta par humānāko un efektīvāko metodi cīņā ar klaiņojošajiem dzīvniekiem,” sacīja L.Karnīte. Viņa akcentēja, ka kastrētiem un sterilizētiem kaķiem nav raksturīgs “auru laiks”, runči tad arī “neiezīmē savu teritoriju”. Šādi dzīvnieki nekaujas, tāpēc mazāk ir savainotu kaķu. Jāpiebilst, ka nereproduktīvajiem nogriež auss stūrīti, lai varētu atšķirt no pārējiem.
Dzīvnieku aizstāve uzsvēra, ka nav atbalstāmas tā saucamās “kaķu kundzītes”, kas sētas dzīvniekiem izēdina reņģes un kaulus, kas būtībā nav kaķu barība. Viņa ēdinātājus aicina būt kārtīgiem, izbarot tikai speciālu barību, kā arī pēc maltītes aizvākt traukus.
