Vakar Jelgavā Lauksaimniecības universitātē Augstākās izglītības padomes ekspertu statusā ieradās Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers un LU profesors Pēteris Cimdiņš.
Vakar Jelgavā Lauksaimniecības universitātē Augstākās izglītības padomes ekspertu statusā ieradās Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers un LU profesors Pēteris Cimdiņš.
Ja gribam nākamgad Saeimā «atvērt» Augstskolu likumu un izdarīt tajā grozījumus, tad nepieciešams izvērtēt, uzzināt to cilvēku viedokli, kuri strādā pēc šā likuma, sarunā ar «Ziņām» sacīja Pēteris Cimdiņš. Šajā sakarā Augstākās izglītības padome aizvadītajā nedēļā pieņēma lēmumu izveidot vairākas ekspertu komandas, lai apsekotu visas universitātes.
Viens no ekspertus īpaši interesējošiem jautājumiem ir nesen notikušās valsts profesoru vēlēšanas.
Kandidātam uz kādu no Lauksaimniecības universitātē atvēlētajām valsts profesoru vietām ir jāatbilst noteiktiem viņa zinātnisko darbu raksturojošiem kritērijiem un jābūt līdz 65 gadu vecumā. LLU pagaidām ievēlēti tikai 27 valsts profesori.
Viens neatbilda kritērijiem, bet vairāk nepieteicās, sacīja LLU rektors Voldemārs Strīķis.
Pēc dokumentu izskatīšanas un sarunām ar vairākiem LLU mācībspēkiem Tālis Millers «Ziņām» apliecināja, ka profesoru vēlēšanas LLU notikušas atbilstoši likumam un ar dažiem jaunievedumiem kritēriju precizēšanā pēc punktu sistēmas, kas vērtējama pozitīvi.
Uz 58 atvēlētajām asociēto profesoru vietām, kur var pretendēt ne tikai habilitētie, bet arī «parastie» doktori, ievēlēti 44 mācībspēki.
Habilitācijas padomes priekšsēdētājs profesors Jevgēnijs Rubenis viesiem izteica neapmierinātību ar to, ka vairākās zinātņu nozarēs, kuras pārstāv arī Latvijas Universitāte, profesoru vietu prioritātes atdotas rīdzniekiem. Pēteris Cimdiņš paskaidroja, ka pieprasījumu profesoru vietām iesniedz katras augstskolas senāts, un apgalvoja, ka visas augstskolas saņēmušas pat vairāk šo vietu, nekā pieprasīts.
Pēc viņa domām, pirmajās valsts profesoru vēlēšanās senātam bijusi dota pietiekami liela brīvība veidot savas augstskolas iedomāto profilu laikposmam līdz 2003. gadam. Pēteris Cimdiņš nenoliedza, ka mūsu valstī profesoriem ir sešas līdz desmit reizes mazākas algas un divas trīs reizes lielāka slodze nekā mācībspēkiem Rietumos, bet darba kvalitāti gaida tādu pašu.
