Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» šodien kārtējā Latvijas Agronomu kongresā satiekas agronomi no visiem novadiem.
Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» šodien kārtējā Latvijas Agronomu kongresā satiekas agronomi no visiem novadiem. Pavisam drīz 12. un 13. septembrī te atkal notiks gada vērienīgākā lauksaimniecības izstāde «Vecauce ’98» un Zemgales novada Pļaujas svētki. Tie ir notikumi, kuriem saimniecības kolektīvs rūpīgi gatavojas. Te priecājas, ja ciemiņi aizbrauc apmierināti un pilni ar jaunām idejām. Taču ikdienā saimniecības ļaudis nomāc daudzi neatrisināti jautājumi. Par tiem universitātes rektors, profesors Voldemārs Strīķis.
Visus gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas esam strādājuši, lai mācību un pētījumu saimniecība «Vecauce» tiktu saglabāta kā vispusīga, visas lauksaimniecības nozares aptveroša saimniecība. Lielā mērā tas mums ir izdevies. Ar pūlēm saglabāta augkopība, piena un gaļas lopkopība, dārzkopība, esam sākuši lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, nodrošināta augļu ilglaicīga uzglabāšana, saimniecībā bieži rīkojam dažādus seminārus, konferences un izstādes. Esam iekārtojuši dažādus izmēģinājumus demonstrējumus gan uz lauka, gan piena lopkopības fermās, lai zemnieki un citi lauku uzņēmēji šeit varētu braukt un mācīties. Arī katram studentam saimniecībā vajadzētu vismaz vienu nedēļu strādāt un praktizēties.
Pašlaik «Vecauce» tam vēl nav gatava, jo vajadzīgi papildu līdzekļi un nodrošinājums. Vēlamies, lai valsts līmenī tiktu izstrādāta mērķprogramma par «Vecauces» lomu Latvijas lauku attīstībā. Un tas ir iespējams, jo «Vecauce» zināmā mērā savā izvietojumā un darbībā ietver tādu kā mazu Latviju, kur tik tiešām var redzēt mūsdienīgu ražošanu augkopībā un lopkopībā, arī produkcijas pārstrādē un agroservisā. Tādējādi prakse «Vecaucē» būtu ļoti lietderīga studentu mācībās. Protams, dažu specialitāšu studentiem prakses laikam jābūt ilgākam par nedēļu, bet maģistrantiem un doktorandiem te jāveic pētījumi. Taču arī nedēļa ir pietiekami ilgs laiks, ja to intensīvi izmanto. Varu to apliecināt, jo man bija tā laime studiju laikā veselu gadu praktizēties «Vecaucē».
Jā, bet ražošanas konkurences apstākļos šādai daudznozaru saimniecībai ir grūti pastāvēt.
Tur jau ir tā lieta. Mēs ceram, ka lauku problēmu risinājuma kontekstā varēs atrisināt arī šo, jo konkurences apstākļos «Vecaucē» ražošanu vajadzētu specializēt. Tagad tās nozares, kas ir specializētas, piemēram, sēklkopība un šķirnes lopu audzēšana, dod peļņu, bet nelielās ražotnes, kas vajadzīgas galvenokārt pētniecībai un studentu mācībām, nes zaudējumus. «Vecauces» vadītāji jau sen izvirza domu par nerentablo nozaru likvidēšanu. Bet kur tādā gadījumā lai praktizējas mūsu studenti? Latvijā visas lopkopības izmēģinājumu saimniecības ir privatizētas, un, piemēram, topošos veterinārārstus tur negrib vairs ņemt praksē, jo viņi kaut kādā mērā traucējot dzīvniekus, stresa situācijā krītoties produktivitāte.
Līdzīgi ir arī citās nozarēs, taču «Vecauce» vēl ir vienīgā valsts lopkopības saimniecība. Tāpēc šī ir vieta, kur veikt pētījumus, kas bieži vien nedod tūlītējus rezultātus naudas izteksmē. «Vecaucē» ir ļoti laba piena lopkopības ferma «Līgotnes» ar izkoptu 400 govju ganāmpulku, modernu tehnoloģiju. Taču zemniekam ir jāparāda piena ražošanas tehnoloģiju dažādība. Tāpēc mēs šeit nevaram vairs saražot pietiekami lētu pienu. Toties zemniekam parādām dažādu firmu piena slaukšanas iekārtas, demonstrējam tās un ļaujam izvēlēties tieši viņa saimniecībai piemērotāko, maksātspējai atbilstošāko. Protams, «Vecaucei» tas zināmā mērā traucē, bet mācību un konsultāciju darbā šāda pieeja ir vajadzīga.
Turklāt finansiālais atbalsts no valsts ļautu saimniecību nodrošināt ar kvalificētiem kadriem.
Protams, «Vecaucē», lai savilktu galus kopā, pašlaik ekonomē, kur vien var, arī uz speciālistu darba samaksas rēķina. Šopavasar no saimniecības citā, labāk apmaksātā darbā pārgāja galvenais agronoms. «Vecauces» speciālistiem slodze ir ievērojami lielāka nekā citur, jo jāmāca gan studenti, gan jākonsultē zemnieki, kas uz saimniecību brauc aizvien vairāk. Tāpēc valstij par to jākompensē arī darba samaksas veidā. Tādējādi šajā darbā varētu ieinteresēt pašus zinošākos agronomus, inženierus, ekonomistus un citus speciālistus.
