Nav brīnums, ka pēdējā laikā jauniešu idejas plūst kā no pārpilnības raga. Un kā gan ne – skolēna tiesības, skolēnu pašpārvaldes un domes gribot negribot vieš viņos pašapziņu un cieņu pret sevi.
Nav brīnums, ka pēdējā laikā jauniešu idejas plūst kā no pārpilnības raga. Un kā gan ne – skolēna tiesības, skolēnu pašpārvaldes un domes gribot negribot vieš viņos pašapziņu un cieņu pret sevi.
16. un 17. maijā Kalnciemā rīkotais skolēnu pašpārvalžu seminārs ir tiešs skolēnu spēju un iespēju apliecinājums. Tur ikviens sajuta, ka demokrātijā visi ir vienlīdzīgi: gan direktori, gan skolēni.
Droši vien daudziem rodas jautājums par skolēnu pašpārvalžu lietderību un vajadzību skolās un skolēnu ikdienā. Vai tas ir veids, kā izprast un apjaust sevi citādā gaismā? Nepārprotami, skolēnu dome paver iespēju reālai darbībai, sevis pilnveidošanai. Tā ir iespēja apvienoties kopējam mērķim un darbībai. Kas tad īsti ir skolēnu valde?
Kalnciema vidusskolas direktore steidz atbildēt:
Modelis ir izveidojies diezgan sen. Tikai nosaukumi ir mainīti. Pirms kāda laika domēs sanāca tikai klašu vecākie, tagad tā vairs nav.
Un patiešām, vietā ir nācis lielā valsts parlamenta modelis – īsts skolēnu parlaments ar saviem ministriem, saviem padotajiem. Skolēnu dome darbojas ilgi, bet rezultāti ir redzami tikai tagad.
Pirmais gads tika orientēts uz savstarēju iepazīšanos, stāsta Inese Cinovska, jaunatnes lietu koordinatore, kuru daudzi sauc par skolēnu padomes attīstītāju virzītājspēku. Jauniešiem tika dota iespēja būt kopā. Nākamgad tiek plānots sākt darbu skolēnu pašpārvalžu domes izveidošanā. Tiks apkopota informācija par pozitīvo un negatīvo Jelgavas rajona skolās. Dome ir vajadzīga, pirmkārt, lai noskaidrotu, kādas attiecības valda skolēnu un pedagogu vidū. Otrkārt, lai skolēniem pašiem būtu pa spēkam lemt savas skolas dzīvi.
Ka daudzās rajona skolās šobrīd valda neziņa un informācijas trūkums skolēnu pamattiesību jomā, atzīst arī semināra dalībnieki. Piemēram, skolēnam ir tiesības pieprasīt pārskatu par skolas vadības izlietotajām finansēm, taču skolēns, pat zinādams par šādu tiesību eksistenci, neuzdrošinās rīkoties. Kāpēc?
Seminārā piedalījās gan pamatskolu, gan vidusskolu pārstāvji. Par īpaši vērtīgu notikumu šis seminārs izvērtās pamatskolēniem vērojot vidusskolēnu drosmi un aktivitāti, tas viņiem kļuva par kolosālu pieredzi. Ne velti saka: ko esi sataustījis, to izmanto! Tam piekrīt arī Inese Cinovska:
Teorija ir jāpārbauda praksē. Mēs devām iespēju to iegūt, lai izmantotu tālāk.
Jāatzīst, ka vērtīgākais ir pieredzes apmaiņa, iespēja izteikt savu viedokli un novērtēt radušos diskusiju nozīmi. Svarīgi bija pieņemt turpmāko darbības plānu. Jāpiezīmē, ka strikti tika ievērota skolēnu iespēja izvēlēties, teikt savu vārdu. Ir jāsaprot, ka tā vairs nebūs skolēnu veidotā pašpārvalde, ja kāds viņu vietā centīsies pieņemt noteiktu rezolūciju. Skolēniem pašiem jāpieņem lēmumi, jāatbild un jārīkojas. Respektīvi, viņi paši tad arī nonāca pie lēmuma: skolās ir jāveido lielā un mazā dome. Lielā, kur darbotos vidusskolēni, mazā, kuru savā aizgādībā ņemtu pamatskolas audzēkņi.
Semināra laikā tika runāts par ļoti nozīmīgu jautājumu, proti, kā skolēni cīnās pret skolotāju netaisnību. Salikuši galvas kopā, jaunieši nonāca pie secinājuma. Pirmām kārtām šo jautājumu risināt skolēnu domes sēdē. Pēc palīdzības varētu vērsties pie skolas direktora. Tā atrisinājums arī radās kopējiem spēkiem un nebaidoties.
Skolēnu pašpārvalžu seminārs tika rīkots «uz karstām pēdām», tāpēc pēdējā momenta efekts darīja savu, tomēr fakts, ka katrs dalībnieks strādāja no sirds, palīdzēja aizlāpīt radušās nepilnības. Grupu dalībnieki un vadītāji kopā meklēja veidu, kā risināt jautājumus skolēnu un skolotāju attiecības, brīvā laika iespējas, skolēnu pašpārvalžu tiesības un pienākumi. Oksana un Daiga, darba grupu vadītājas, sacīja:
Skolēnu pašvaldības ir svarīgas, jo tās pārstāv skolēnu intereses.Turklāt to darbība ar katru brīdi kļūst efektīvāka. Skolēniem ir jāapzinās, cik svarīga ir viņu līdzdalība skolas dzīves pilnveidošanā.
Divas dienas kopīga entuziasma un veselīga darba atspoguļojas daudzajos secinājumos, kas, neapšaubāmi, sekmēs skolēnu darbu domēs un pašpārvaldēs.
Pirmie kucēni ir jāslīcina, smaidot saka Inese Cinovska. Tas ir pirmais solis, pirmais mēģinājums, kas nebūt nav viegls un līdzens.
Arī Olafs, semināra idejas līdzautors un organizators, apliecina:
Šādi semināri ceļ pašapziņu.
