Senās mūzikas festivāls notiek jau sesto reizi. Šogad tas kļuvis vērienīgāks festivāls norisināsies 15 Latvijas pilsētās un kultūrvēsturiskos centros, ietverot 41 koncertu.
Senās mūzikas festivāls notiek jau sesto reizi. Šogad tas kļuvis vērienīgāks festivāls norisināsies 15 Latvijas pilsētās un kultūrvēsturiskos centros, ietverot 41 koncertu. Festivāla ietvaros norisināsies arī Renesanses mūzikas vasaras kursi Ēdolē.
Senās mūzikas festivāla izveidošanās saistīta ar Bauskas pils 550 gadu jubileju (1993), kad Rīgas Senās mūzikas centra darbiniekiem radās ideja svētkiem veltītos koncertus apvienot apjomīgā festivālā, vienlaikus atdzīvinot pils muzicēšanas tradīcijas.
I Senās mūzikas festivālā (1993) izskanēja 20 senās mūzikas koncerti. Svētku sākumu iezīmēja svinīgs gājiens. Atklāšanas un noslēguma pasākumi noritēja viduslaiku pilsdrupās un pils tornī. Koncerti norisinājās gan Bauskas pils Lantāga zālē, gan arhitekta Rastrelli celtajā Rundāles pilī. Festivālā piedalījās ne tikai pašmāju ansambļi «Ludus», «Collegium Musicum Rigensis», Rīgas kamermūziķi, «W. Byrd Consort», «Sacrum» u.c., bet arī ārzemju viesi ansambļi «Banchetto Musicale» (Lietuva), «Camerata» (Krievija) un slavenais baroka vijolnieks Dž. Holovejs (Anglija). Par pirmā festivāla kulmināciju izvērtās režisora Mihaila Mamilova vadītā, Avangarda Akadēmijas iestudētā H.Persela opera «Didona un Enejs».
II Senās mūzikas festivālam (1994) bija tieša saistība ar Latvijas vēsturi ansambļa «Ludus» interpretācijā varēja dzirdēt mūziku, kas skanējusi Kurzemes hercoga Jēkaba un Branderburgas princeses Luīzes Šarlotes kāzās. Festivāla saviļņojošākais notikums bija vairāk kā 2500 klausītāju klātbūtnē atskaņotā G.F.Hendeļa «Karaliskās uguņošanas mūzika» Rundāles pils pagalmā iespaidīgas uguņošanas pavadījumā.
III Senās mūzikas festivāls (1995), salīdzinot ar iepriekšējiem, bija «dejiskāks» koncertos piedalījās vairākas deju grupas: «Saltatores Revalienes» (Igaunija), «Banchetto Musicale» (Lietuva), baroka deju duets «Contretemps» (Anglija).
Andra Veismaņa vadībā festivālā izskanēja H. Persela opera «Feju karaline» (uzveduma režisore M.Ķimele).
IV Senās mūzikas festivālā (1996) piedalījās ievērojams skaits latvijas un ārzemju ansambļu un solistu. Atklājums klausītājiem bija gregorisko dziedājumu programma G.Prāņa vadībā ansambļa priekšnesumā. M.Proktera vadībā festivāla ietvaros notika Starptautiskie Renesanses mūzikas vasaras kursi. Tos lasīja Rīgas Senās mūzikas centrs sadarbībā ar Lielbritānijas Padomi. Koncerti notika ne tikai Bauskā un Rundālē, bet arī Ventspilī, Liepājā, Cēsīs un Rīgā. Ansambļa «Jerusalem Consort» programma, kuru apvienoja Jeruzalemes tēma, bija veltījums Jeruzalemes 3000 gdu jubilejai. Īpašu publikas atsaucību izpelnījās Pētreburgas mūziķu kolektīvs «Musica Petropolitana» un Somijas ansambļa «The Sixth Floor Ensemble» uzstāšanās. Noslēguma koncerts Rundāles pilī, kurā ar nelielām solo programmām piedalījās visi festivāl dalībnieki, kļuva par neaizmirstamiem svētkiem gan klausītājiem, gan dalībniekiem.
V Senās mūzikas festivāls (1997) līdzīgi iepriekšējam notika vairākās Latvijas pilsētās ar kulminējošu attīstību Bauskā un Rundālē. Šoreiz Bauskas pilī skanēja tikai viduslaiku un renesanses, bet Rundāles pilī baroka laikmeta mūzika. Izcilu pašmāju un ārzemju ansambļu un solistu piedaļišanās («Moscow Baroque», «Schola Gregoriana Rigensis», «Ludus», «Canto», «Semi; Chorus», «Saltatores Revalienses», «Contores Vagantes», O.Timofējevs, S.Makkojs, A.Kalnciema, P.Serbins) festivālam nodrošināja plašu publikas atsaucību. Ansamblis «Weser Renessance» Manfreda Kordesa vadībā kopā ar Rigas Doma zēnu kori atskaņoja H.Īzaka «Missa Paschalis». Latvijā mazāk dzirdētās spāņu villinasikas skanēja zviedru «Ensemble Villancico» sniegumā. Festivālu vainagoja G.F.Hendeļa operas «Aciss un Galateja» iestudējums režisora M.Fīldsa un muzikālo vadītāju E.Tabas un M.Kupča vadībā.
Sagatavojusi Marita Masteiko pēc Rīgas Senās mūzikas centra materiāliem
