Desmit mēnešus no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 1. jūlijam Jelgavas domes rīcību ar pašvaldības mantu un naudas līdzekļiem laikposmā no 1995. līdz 1997. gada 31. decembrim pārbaudīja Valsts kontroles Revīzijas departamenta komisija.
Desmit mēnešus no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 1. jūlijam Jelgavas domes rīcību ar pašvaldības mantu un naudas līdzekļiem laikposmā no 1995. līdz 1997. gada 31. decembrim pārbaudīja Valsts kontroles Revīzijas departamenta komisija. Redakcijas rīcībā nonācis departamenta kolēģijas lēmums, kas revīzijas rezultātu sakarā pieņemts 1998. gada 15. jūlijā.
Revīzijas rezultāts apkopots kolēģijas konstatējumu desmit punktos, un, sniedzot ieskatu tajā, «Ziņas» lūdza arī domes priekšsēdētāja Ulda Ivana komentārus par katru no tiem.
n 1997. gadā pamatbudžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus par 3268393 latiem, tajā skaitā iedaļā «Enerģētiskie dienesti un pasākumi» par 3215586 latiem. Līdz ar to dome nav ievērojusi likuma «Par pašvaldību budžetiem» prasības, kas nosaka, ka pašvaldības budžeta izdevumi saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt līdzekļu daudzumu, kuru veido attiecīgā gada budžetā paredzētie ieņēmumi kopā ar iepriekšējā gada līdzekļu atlikumu, konstatējusi VK Revīzijas departamenta kolēģija.
Uldis Ivans paskaidro, ka reāli te naudas lietās viss kārtībā. Budžeta ienākumu daļu lielāku veido Pasaules Bankas kredīta līdzekļi, kas nav budžetā atspoguļoti, jo Finansu ministrija to neesot prasījusi. Apstiprinot 1998. gada budžetu, Valsts kontroles aizrādījumi ņemti vērā.
n1995. gadā pagaidu Dziesmu svētku estrādes celtniecība veikta bez būvdarbu tiesību izsoles. Būvdarbos par 19156,59 latiem pārsniegta domes apstiprinātā celtniecības tāme. «Pašvaldības pārstāvju paskaidrojumi par to, ka tāmes izdevumi estrādes celtniecībā pārsniegti sakarā ar komunālās saimniecības objektu izbūvi (kājnieku celiņi, autostāvvietas, meliorācijas gāvji u.c.) neatbilst Jelgavas pilsētas domes pieņemtajiem lēmumiem,» rakstīts kolēģijas lēmumā.
Jā, būvdarbu tāme patiesi ir pārsniegta sakarā ar celiņu, meliorācijas un apgaismojuma izbūvi, taču mūsu komunālo dienestu nolaidība ir tā, ka par līdzekļu izlietojumu darbiem, kuri neietilpst tiešajā estrādes būvniecībā, nav pieņemti atsevišķi domes lēmumi, komentē domes priekšsēdētājs.
n 1994. gada 7. oktobrī pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu par 46450 latu piešķiršanu Trīsvienības baznīcas torņa restaurācijai bez celtniecības darbu izmaksu kopējās tāmes. Līdzekļi pilnīgi izlietoti jau 1995. gadā, taču 1996. gadā darbi turpināti bez līguma un bez piešķirta finansējuma, uz domes amatpersonu mutiskas vienošanās pamata.
No 1996. gada oktobra restaurācijas darbi objektā pārtraukti, taču būve nav iekonservēta, tornim nav uzlikts jumts, objekts netiek apsargāts. SIA «Jelgavas celtnieku apvienība» ir iesniegusi domei pretenziju par neapmaksātiem būvdarbiem 59526 latu vērtībā, kas veikti bez līguma noslēgšanas. Apmaksa netiek izdarīta, konstatē kolēģija.
Ja viena dome ir pieņēmusi lēmumu, tad šis lēmums ir saistošs arī nākamajai, Uldis Ivans nenoliedz, ka Trīsvienības torņa restaurācija ir jāturpina, taču domei nav izdevies budžetā šim nolūkam atrast līdzekļus.
Pašlaik reālākais naudas līdzekļu meklējums, pēc priekšsēdētāja domām, ir degvielas uzpildes staciju būvniecības vietas izsole.
Var saprast vēlēšanos restaurāciju turpināt, arī jumts tornim ir jāuzliek, tomēr darbus nevar ne veikt, ne vēl jo vairāk apmaksāt, ja nav noslēgts attiecīgs līgums, parādu celtniekiem formāli neatzīst arī domes priekšsēdētājs.
n No 1995. gada janvāra līdz 1997. gada oktobrim domes privatizācijas komisijas darba samaksa nav aprēķināta atbilstoši pašas domes 1994. gada decembrī apstiprinātajam nolikumam.
Te domstarpības izraisījis nolikuma traktējums, saka Uldis Ivans. Lai privatizācijas procesā pašvaldība iegūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu, komisijas atalgojums ir saistīts ar privatizējamā objekta vērtību jo tā lielāka, jo atalgojums arī lielāks. Nolikumā ir noteiktas attiecīgās summas un procenti, taču tā teksts nav bijis izteikts pietiekami precīzā valodā, tādēļ arī Valsts kontroles revidenti to sapratuši citādi. Šāgada 2. jūlija domes sēdē teksts ir precizēts, apliecina Uldis Ivans.
n No 1995. gada 1. janvāra līdz 1997. gada 1. maijam darba algās nepareizi izmaksāti 6486,23 lati. No tiem domes priekšsēdētājam U.Ivanam 2341,34 un priekšsēdētāja vietniekam R. Vītoliņam 444,89.
Uzsvērdams, ka priekšsēdētājs nepiedalās savas amatalgas apspriešanā, Uldis Ivans paskaidroja, ka laikā, kad dome nolēma neizveidot izpilddirektora amatu, bet šīs funkcijas sadalīt priekšsēdētājam un viņa vietniekam, arī noteikts augstāks atalgojums. Revīzijas uzskats lai sadalītu kādas štata vietas funkcijas līdz ar atalgojumu, vispirms jābūt ar domes lēmumu noteiktai pašai šai štata vietai. No 1997. gada marta domē ir izpilddirektora štata vienība un arī šā amata izpildītājs. Bet saskaņā ar grozījumiem, kas izdarīti Pašvaldību likumā, domes deputāti ir tiesīgi paši pēc sava ieskata noteikt priekšsēdētāja, domes darbinieku un pašvaldības iestāžu vadītāju algas.
n No domes darbiniekiem izmaksātās atlīdzības par mācību maksu augstskolās 1700 latu apmērā nav ieturēts ienākuma un sociālais nodoklis. Līdz kolēģijas sēdei nodokļi nomaksāti.
n Pēkšņās kases revīzijā konstatēts skaidras naudas pārpalikums, ko Uldis Ivans izskaidro ar maznodrošināto (vai aizvadītā gada beigās represēto) personu neierašanos laikā izņemt savus pabalstus. Atbilstoši likumam nauda būtu jādeponē, tomēr, gaidot saņēmējus, tā dažkārt palikusi kasē ilgāk par noteikto laiku.
n Kolēģija norādījusi, ka Jelgavas domei atmaksājamie aizdevumi par 10 procentiem pārsniedz pašvaldības budžeta gada ieņēmumus, un tas jāņem vērā, izvērtējot jaunas kredītsaistības.
Likums par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansu uzraudzību nosaka ja parādsaistības kļūst lielākas par 20 procentiem no pašvaldības gada budžeta, tās vadību var pārņemt valsts iecelta persona un finansiālā darbība līdz ar to var kļūt stipri ierobežota.
Valsts kontroles revīzijas rezultātus kopumā domes priekšsēdētājs atzina par labiem:
Mums nav noteikti nekādi sodi, ne maksājumi valsts kasē. Arī uzrēķins, kas noteikts sakarā ar pēc komisijas uzskata nepareizi izmaksātajām darba algām, 1998. gadā tiek atskaitīts no finansējuma domes pārvaldes uzturēšanai, taču paliek pilsētas domes līdzekļos.
Pēc Ulda Ivana domām, arī vairāku citu lēmumā minēto trūkumu varēja nebūt, ja, piemēram, jau 1996. gadā, pēc pirmajām revīzijām pašvaldībās būtu sasaukta kāda pašvaldību vadītāju sanāksme un sniegta metodiska rakstura informācija. Neviens no revīzijā minētajiem pārkāpumiem neesot atzīts par izdarītu savtīgos nolūkos.
