Kristiāna Kalnīte ir maza meitene, kas rudenī gatavojas iet skolā. Vasaru viņa pavada pie vecmāmiņas Dobelē, ziemā kļūst par rīdzinieci.
Kristiāna Kalnīte ir maza meitene, kas rudenī gatavojas iet skolā. Vasaru viņa pavada pie vecmāmiņas Dobelē, ziemā kļūst par rīdzinieci.
Māmiņai Solvitai vislabāk ir paticis puiku vārds Kristiāns, jo draudzenei ir kāds ļoti jauks zēns ar tādu vārdu. Kad viņai piedzimusi meitiņa, tā nosaukta par Kristiānu. Māmiņa, gaidot bērniņu, ne mirkli nav šaubījusies par to, ka būs meitiņa un, kad vecmāte to paziņojusi, tas licies gluži pašsaprotami.
Lai gan Krista, kā viņu ikdienā bieži dēvē, lellēm liek tādus skanīgus vārdus kā Bārbija un Džeina, viņa tomēr uzskata, ka pašas vārds ir visskaistākais pasaulē un citu nemaz negribētu. Kristiāna savu vārdadienu svinēs svētdien, un, ja būs labs laiks, svinības notiks vecmāmiņas dārza lapenē, kur sanāks lielie un mazie draugi, tiks ēsta kūka un spēlētas spēles.
