Pamazām tuvojas hercoga Jēkaba 390. dzimšanas diena, bet jelgavnieki un kuldīdznieki joprojām nebeidz strīdēties par to, kura no pilsētām hercogam bijusi mīļāka.
Pamazām tuvojas hercoga Jēkaba 390. dzimšanas diena, bet jelgavnieki un kuldīdznieki joprojām nebeidz strīdēties par to, kura no pilsētām hercogam bijusi mīļāka. Jā, 1617. gadā Jelgava ir oficiāli kļuvusi par hercogistes galvaspilsētu, tomēr galmam labpaticis daudz laika pavadīt arī Kuldīgā. «Kas man par godu sarīkos labākus svētkus, to es ieredzēšu,» izlemj hercogs Jēkabs, no trīsarpus simtu gadu attāluma noraudzīdamies uz saviem bijušajiem īpašumiem.
Kuldīdznieki vēl nav gatavi
Gribējām jau šos svinēt kā hercoga Jēkaba svētkus, taču aptaujās noskaidrojām, ka pilsētnieki nav tam gatavi, preses konferencē Kuldīgas pilsētas svētkos sacīja domes deputāts, viens no svētku rīcības komitejas locekļiem Artis Gustovskis.
Daudzi kuldīdznieki nezinot, kas īsti bijis hercogs Jēkabs, kad dzīvojis un cik lieli viņa nopelni Kurzemes saimnieciskajā attīstībā, tāpēc arī trešajiem Kuldīgas pilsētas svētkiem vēl nav dots hercoga Jēkaba vārds. Bet virziens ceļā uz šīm svinībām jau iezīmēts ar pilsētas karoga krāsās pārjumtu hercoga Jēkaba estrādi uz Ventas.
Personīga iniciatīva un līdzekļi
Estrādes būvniecības iniciators, kā Siguldas opermūzikas svētku organizētājs pazīstamais, bet Kuldīgā dzimušais Dainis Kalns savai idejai cerējis gūt materiālu atbalstu Kultūras ministrijā, taču noraidīts. Bet šis noraidījums, kā viņš apliecināja preses konferencē, tikai iesvēlis vēl lielāku apņēmību iecerēto izdarīt. Estrādes atklāšanas dienā viņš bija gandarīts par bijušo un tagadējo kuldīdznieku atsaucību, par firmu nesavtīgo atbalstu, par skolotājas Irmas Gertneres nepārvērtējamo organizatorisko darbu, par pilsētas domes iesaistīšanos. Jā, Dainis Kalns pieminēja arī to, ka estrādes dēļ iztērējis visus savus personīgos līdzekļus un nokļuvis parādos. Bet šogad 1. augustā opermūzikas svētki ar Guno «Fausta» izrādi būs sasnieguši arī Daiņa dzimto pilsētu, un tas acīmredzot atsvērs visus garīgo un materiālo spēku tēriņus.
Piedalīšanās ir brīvprātīga
Pilsētas svētku rīcības komiteja Kuldīgā jau trešo gadu esot tikpat kā nemainīga. Līdzdalība tajā brīvprātīga. Kas ikdienā organizē kultūras dzīvi, tas to dara arī svētkos, kas noņemas ar sportu, tas arī svētkos, kas uzmana kārtību pilsētā, tas arī svētkos utt. Ap šiem galvenajiem cilvēkiem izveidojas darba grupas, kas savukārt vajadzības gadījumā iesaista citus palīgus. Tā, kārtības uzturēšanā svētku dienās talkā bija lūgti kolēģi no Talsiem, Ventspils, Saldus. Bet vienu no četrām informācijas un servisa darba grupu un līdz ar to arī preses konferenci vadīja pats pilsētas mērs Arturs Lieģis.
Vislielākais apliecinājums brīvprātības principa dzīvīgumam, šķiet, bija svētku gājiens, kurā piedalījās vai puse kuldīdznieku, bet otra puse visā ceļa garumā stāvēja skatītājos, smaidīja, māja, sumināja un urravoja.
Mēs arī svētku programmu cilājām un pārcilājām, jo radās arvien jauni piedāvājumi teātra izrādēm, izstādēm un citām lietām, ko cilvēki gribēja parādīt, – preses konferencē stāstīja valsts kultūras inspektore Dace Reinkopa.
Kuldīdzniekiem ir sava grāmata
Svētkiem par godu kuldīdznieki izdevuši spožos, cietos vākos iesietu, uz krītpapīra drukātu grāmatu ar Modra Rubeņa darinātām krāsu un arī vēsturiskām melnbaltām fotogrāfijām. Tekstu rakstījusi muzeja darbiniece Alise Volanska. Producents jau minētais Artis Gustovskis. Redaktore laikraksta «Kurzemnieks» redaktore Daiga Bitiniece. Viņi līdz ar vēl vienpadsmit aktīviem un komunikabliem cilvēkiem 1997. gada 24. decembrī nodibinājuši sabiedrisku organizāciju «Kurzemes reģionālās attīstības fonds» nolūkā: saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, veicināt tūrismu, saglabāt ekoloģiski tīru vidi, uzlabot izglītības sistēmu un jauniešu garīgo un fizisko labklājību. Grāmata par Kuldīgu ir pirmais reālais darbs, ko dažos mēnešos, piesaistot firmu un organizāciju līdzekļus, paveicis fonds. Līdzekļu piesaistes pamatprincips ar naudas ieguldītāju noslēgts līgums, ka viņš par šo summu saņems pretī grāmatas. Atsaukušās pil-sētas grāmatnīcas, citas firmas, un arī pilsētas dome ieguldīto naudu nu saņēmusi atpakaļ 1000 grāmatās. Šobrīd īsti nav skaidrs, vai fonds gūs arī kādu peļņu. Ja gūšot, tad tā tiks ieguldīta nākamajā projektā tūrisma literatūras izdošanā, bet ja ne arī tad pirmais kopīgā darba rezultāts jaunā grāmata ir uz jauniem panākumiem rosinošs.
Nauda un laba sadarbība
Entuziasms var paveikt lielas lietas, tomēr gluži bez naudas arī nekas nevar sanākt. Kuldīgas dome aprīlī pilsētas svētkiem atvēlējusi 3000 latu. 500 latus pielikusi rajona padome. Līdzās tam bijušas arī sponsornaudas un labprātīgi ziedojumi ne vien latos, bet arī metros un litros. Atsevišķā tēriņu ailē ir ēku fasāžu un ietvju sakopšana, taču daudzus no šiem darbiem pēc savstarpējas vienošanās veikušas firmas. Arī «Kurzemnieka» redakcija, kas izvietota pašvaldībai piederošā ēkā, fasādi nokrāsojusi par saviem līdzekļiem. Vienu no galvenajām balvām par līdzdalību svētku rīkošanā sestdien saņēma kokapstrādātāju asociācija tās vadītājs Aigars Zvingulis lielo būvēšanas un remontēšanas darbu laikā ticis meklēts vai katru dienu.
Necentāmies tomēr steigties uz kvalitātes rēķina, sacīja Arturs Lieģis. Lai ir tās stalažas, lai atbraucēji redz, kā mēs dzīvojam.
Tādu Kuldīgu aizvadītās nedēļas nogalē skatīja arī «Ziņu» žurnālisti. Arī ar bedrainām ielām. Arī izdrupušu māju apmetumu. Arī remontētāju stalažām apjoztu. Tomēr tīru un spodru. Smaidošu. Tādu, kas grib svinēt savus svētkus. Un, ja ko patiesi grib, tad tas arī izdodas.
