Augstākās valsts amatpersonas nav pildījušas savus pienākumus un nav novērsušas 3 miljonu afēru, bet šo amatpersonu tuvi līdzgaitnieki piedalījušies miljonu zādzības organizēšanā konstatēts «Latvenergo».
Augstākās valsts amatpersonas nav pildījušas savus pienākumus un nav novērsušas 3 miljonu afēru, bet šo amatpersonu tuvi līdzgaitnieki piedalījušies miljonu zādzības organizēšanā konstatēts «Latvenergo» 3 miljonu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā.
Cēloņi un sekas
Daudzi no parlamentārās komisijas konkrētu atbildīgo uzvārdu nosaukšanu negaidīja, jo šajā komisijā darbojas apvainoto amatpersonu partijas biedri un kolēģi. Tomēr vairākos centrālajos laikrakstos parādījās virsraksti: «Komisija publisko nekonkrētu ziņojumu», «Komisijai skaidras atbildes nav», «Miljonu meklētāju fiasko». Kāpēc šāda nievājoša daattieksme?
Pirmkārt, komisija savu ziņojumu publicēja par vēlu – nekas netraucēja jau pirms pusgada nodot atklātībā šos secinājumus, jo pēdējā pusgada laikā gandrīz nekāda jauna informācija nav nākusi klāt. Sabiedrība jau bija nogurusi gaidīt konkrētus rezultātus.
Otrkārt, dažu jautājumu noskaidrošanai nevajadzēja pat pusgadu amatpersonas, kurām ar savu politisko karjeru jāatbild par 3 miljonu zādzību, bija acīmredzamas. Jebkurā demokrātiskā valstī tas būtu noticis. Protams, premjers Andris Šķēle atstāja savu amatu un kuluāru sarunās tika skaidrots tas sakarā ar 3 miljonu lietu. Tomēr atklātībā tika runāts pavisam kas cits ka Šķēle ir nedemokrātisks, ka Šķēle ir despotisks. Nepārprotami politiski atbildīgais ekonomikas ministrs Guntars Krasts nevis demisionēja, bet tika paaugstināts par premjeru. Tāpat arī «Latvenergo» valsts pilnvarnieks Atis Sausnītis tika paaugstināts par ekonomikas ministru.
Treškārt, parlamentārā komisija pati radīja iespaidu, ka atradīs vainīgos un arī pašus trīs miljonus, lai gan tas, protams, nebija parlamentārās komisijas pienākums. Izvirzīt apsūdzības, apcietināt, noteikt vainas pakāpi, atrast nozagto naudu tas ir prokuratūras un tiesas uzdevums. Pēdējā pusgada laikā parlamentārā komisija pielika lielas pūles, lai iedrošinātu un izprovocētu prokuratūru uz aktīvāku izmeklēšanu, lai lieta beigtos ar triumfu – tomēr velti. Acīmredzot personas, pie kurām prokuratūrai nāktos ķerties klāt, bija krietni varenākas par deputātiem.
Politiskais jumts
Pēc ziņojuma autoru domām, politiskā atbildība gulstas uz trim amatpersonām, «kuras potenciāli savtīgos nolūkos varēja rīkoties vai nerīkoties, lai darījums varētu notikt». Tas ir toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle, kura ārštata padomnieks Andris Grūtups bija arī bankas «Baltija» (BB) likvidatora juridiskais padomnieks; tālaika ekonomikas ministrs Guntars Krasts, kura pārraudzībā atradās Privatizācijas aģentūra (LPA), «Latvenergo», un LPA ģenerāldirektors Jānis Naglis.
Komisija atzīst, ka abi šobrīd krimināli apsūdzētie «Latvenergo» vadītāji Edgars Birkāns un Kārlis Purnis savai rīcībai saņēmuši politisku atbalstu tieši tā var traktēt Ministru prezidenta A.Šķēles un Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera padomnieku iesaistīšanos darījumā. Gan paši apsūdzētie, gan Latvijas Bankas darbinieki, gan BB likvidators šo kungu līdzdarbošanos uztvēruši kā augstāko valsts amatpersonu atbalstu darījumam.
Skarbās rekomendācijas
Savu attieksmi komisija ir paudusi, aicinot pret A.Šķēli, G.Krastu un J.Nagli sākt operatīvās lietas. Komisijas vadītājs Andrejs Panteļejevs norādīja, ka tas uzreiz nenozīmē izsekošanu, sarunu noklausīšanos, vēstuļu lasīšanu. Operatīvās izmeklēšanas iestādes varētu aprobežoties ar materiālā stāvokļa izmaiņu pētīšanu – vai šie kungi nav kļuvuši manāmi bagātāki tieši pēc 3 miljonu pazušanas pagājušā gada jūlijā.
Tāpat komisija iesaka sākt operatīvo darbību pret advokātiem tālaika Ministru prezidenta biedra Z.Čevera biroja vadītāju Modri Supi, A.Grūtupu un Armandu Čapkēviču. Šos trīs advokātus, kā arī «Trasta komercbankas» akcionāru Vilni Vītoliņu izmeklēšanas komisija atzinusi par vislabāk informētajiem cilvēkiem, kuri zina visu darījuma gaitu un iesaistītās personas, iespējams arī katra saņemto laupījuma daļu. Komisija iesaka pret šiem kungiem izvirzīt kriminālapsūdzību, kas viņiem vairs neļautu aizbildināties ar profesionālo ētiku. Advokātu darbība šajā darījumā nav uzskatāma par juridisko palīdzību klientam, tā uzskatāma par piedalīšanos nozieguma organizēšanā.
Grib bargāku apsūdzību
Komisija uzskata, ka ierosināto krimināllietu vajadzētu pārkvalificēt apsūdzība jāizvirza nevis par nolaidību, bet gan par lielu naudas līdzekļu piesavināšanos grupā ar iepriekšēju nodomu.
Šāds lietas būtībai atbilstošāks apsūdzības traktējums palīdzētu izmeklēšanai, jo, pēc komisijas dalībnieku domām, tad varētu izvirzīt jaunas apsūdzības vairākiem līdzdalībniekiem.
Turpretī «Latvenergo» bijušo vadītāju Edgara Birkāna un Kārļa Purņa lietu atsevišķa sūtīšana uz tiesu patiesības noskaidrošanai kaitētu, jo ļautu izvairīties no atbildības citiem vainīgajiem.
Atklātībā nodotais dokuments nav gala ziņojums, jo komisija darbu turpinās. Tā prasa, lai ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš līdz 21. augustam sniegtu informāciju par izmeklēšanas iestāžu attieksmi pret komisijas izteiktajām rekomendācijām.
Par ziņojumu balsoja 12 izmeklēšanas komisijas dalībnieki, bet atturējās «TB»/LNNK vadītājs Māris Grīnblats un A.Šķēles Tautas partijas biedrs Māris Vītols.
