Meistarīgā Latvijas kora «Schola Cantorum Riga» repertuāru ansambļa «Ludus» pavadījumā (lauta, baroka vijole, flauta) pilnībā veidoja kādreizējās Rupertsbergas klostera abateses Hildegardes fon Bingenas (10981179) garīgie skaņdarbi.
Meistarīgā Latvijas kora «Schola Cantorum Riga» repertuāru ansambļa «Ludus» pavadījumā (lauta, baroka vijole, flauta) pilnībā veidoja kādreizējās Rupertsbergas klostera abateses Hildegardes fon Bingenas (10981179) garīgie skaņdarbi. Savukārt «Laude Novella» repertuārā bija viņas dziesma «O rubor sanguinis».
Mūzikā starptautiskā mērogā šis ir Hildegard von Bingen gads, un par godu viņas 900 gadu (!) jubilejai dažādās valstīs rīkoti daudzi starptautiski pasākumi.
Hildegardi no Bingenas mēdz uzskatīt par pasaulē vecāko dokumentēto komponisti, kuras biogrāfija ir zināma un saglabāts daudz oriģinālo manuskriptu. Viņa rakstījusi garīgo literatūru, gleznojusi un komponējusi. Tieši senās komponistes statuss galīgi nostiprina viņas unikalitāti. Bet reliģijā Hildegarde ievērojama arī ar to, ka, līdztekus lūgšanām, filosofijai, viņa, stāvot uz mistiskā robežas, bijusi sieviete praviete. Viņu saukuši par Reinas Sibillu. Kā liecina katoļu baznīcas pieraksti, iedziļinoties dabas, saules, mēness un zvaigžņu parādībās, viņa neesot atgājusi no ticības. Abateses meklējumos bija attiecības starp Kristu un Baznīcu.
Nekad neesot bijis ceremonijas, kas viņu pasludina par svēto. Bet tā viņu jau saucis viņas biogrāfs Teodoriks, un, ievērojot viņas paveikto, to neviens nav mēģinājis apstrīdēt. Katoļu baznīcā senā abatese joprojām tiek dēvēta par Svēto Hildegardi.
Šogad arī Senās mūzikas festivālā varēja baudīt viņas ap 850 gadus veco mūziku (vecāku par Rīgu).
