Masu informācijas līdzekļi daudz un plaši komentē parakstu vākšanas kampaņu par referenduma rīkošanu pilsonības likuma izmaiņu sakarā.
Masu informācijas līdzekļi daudz un plaši komentē parakstu vākšanas kampaņu par referenduma rīkošanu pilsonības likuma izmaiņu sakarā. Vairāk esmu lasījis šīs idejas atbalstītāju rakstus. Tādēļ gribu izteikt citu viedokli.
Es arī esmu par to, ka galvenais kritērijs pilsoņa kandidātam ir valsts valodas zināšanas. Tikai man nav skaidra šī jautājuma nostādne. Jebkura uzspiešana rada cilvēku pretestību.
Izskatās arī tā, ka referenduma ideja tika izvirzīta lai celtu viena otra politiskā spēka reitingu pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Šoreiz ar to ūdeni uz savām dzirnavām grib liet nacionālradikāļi «TB»/LNNK. Tikai var gadīties, ka šis ūdens samaitā arī malumu. Visiem kopā būtu jādomā kā uzlabot valsts ekonomisko stāvokli un celt tautas labklājības līmeni. Vai to nodrošinās referendums. Šaubos gan. Vai tad tāda liela tirgus zaudēšana kā Krievija nesīs kādu labumu? Ar procesiem Latvijā nav apmierinātas arī Eiropas savienības organizācijas. Kurš tad vinnēs, ja mūsu valsts nonāks starprtautiskā izolācijā? Un te jau arī ir tas zars, uz kura sežām.
Vai tad valodas zināšanas nevajag regulēt ar izglītības likuma palīdzību? Kas liedz latviešu valodas mācīšanu nostādīt vienādā (vai pat augstākā) līmenī ar citu priekšmetu pasniegšanu un tā, lai bez pienācīgas valsts valodas zināšanas nevarētu iegūt nevienu izglītības dokumentu? Zināšanas tad pārbaudīs profesionāļi, nevis ierēdņi, kuriem pašreiz liekas ļoti svarīgi konstatēt, ka zināšanu apliecību kāds ir ieguvis negodīgā ceļā.
Un kāpēc gan parakstu vākšana un iespējamais referendums būtu jādara uz nodokļu maksātāju (tostarp arī nepilsoņu ) rēķina. Lai tad tie politiķi, kam tas šķiet svarīgi, dara to uz sava rēķina.
Atceros kā J.Dobelis, apspriežot pilsonības likuma izmaiņas, savus deputātus nodēvēja par plānprātiņiem. Vai šādi nevar nosaukt arī šo kampaņu? Vai mēs esam vajadzīgi rietumiem ar sabiedrību, kuras divas daļas pastāvīgi tiek pretnostādītas?
Mēs ejam uz demokrātisku sabiedrību, tālab neaģitēšu ne par ne pret parakstu vākšanu vai referendumu, tikai atgādināšu, ka zars, ko mēs tik cītīgi zāģējam var kādreiz nolūzt.
