Sesavas upē vēžoja kāds vīrs ar savu sievu. Sieva ielikusi savu ķeseli, apsēdās un sāka snaust, jo viņiem nemaz neķērās.
Sesavas upē vēžoja kāds vīrs ar savu sievu. Sieva ielikusi savu ķeseli, apsēdās un sāka snaust, jo viņiem nemaz neķērās. Viņa bija tikko aizsnaudusies, kad kāda roka viņu aizskāra. Ātri piecēlusies, viņa gāja apskatīt savu ķeseli. Ķeselē bij tik daudz vēžu, kā vēl nekad. Viņas vīrs turpat zvejoja. Bet, kad visi kurvji bija pilni, viņa atrada vēl vienu lielu, lielu vēzi. Viņi domāja, kā lai atstāj tādu lielu vēzi. Sieva tūliņ paņēma lielo rokā un nesa mājās. Mājās pārgājusi, viņa lika tūliņ vēžus vārīt, izņemot lielo. Lielais redzēdams, ka viņu grāpī neliek, iekāpa pats un sāka pa vienam vien ēst visus nost un drīz vien grāpī nebija neviena vēža. Kad grāpī nebija vairs neviena vēža, lielais vēzis ātri izrāpās ārā un pazuda.
834,1065 Jg Mežmuižas 6 kl
pmsk a2p
Teika no Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Latviešu folkloras krātuves.
