Veiksmīgi noslēgušās Latvijas un Vācijas sarunas par līgumu, kurš paredz nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, kura noslēgšana ir nepieciešama bezvīzu režīmu ieviešanai starp abām valstīm.
Veiksmīgi noslēgušās Latvijas un Vācijas sarunas par līgumu, kurš paredz nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, kura noslēgšana ir nepieciešama bezvīzu režīmu ieviešanai starp abām valstīm.
Līgumu paredzēts parakstīt līdz šāgada beigām, otrdien žurnālistiem paziņoja Vācijas pārstāvis sarunās ar Latviju Gerolds Lēngūts (Gerold Lehnguht).
Bezvīzu režīma ieviešanas laiku viņš nevarēja nosaukt, bet sacīja, ka nepieciešami vēl vairāki pasākumi, lai to varētu izdarīt. Nepieciešams uzlabot dokumentu drošību, piemēram, elementāri viltojamas un standartiem neatbilstošas esot Latvijas pilsoņu pases. Jāuzlabo esot arī nepilsoņu pases.
Vācijas pārstāvis arī minēja, ka priecātos, ja lielāks progress tiktu sasniegts Latvijas sarunās ar Krieviju un Baltkrieviju par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.
Latvijas delegācijas vadītāja Solvita Mellupe pastāstīja, ka līgums atbilst ES prasībām un tas daudz neatšķiras no līgumiem ar citām valstīm. Vienīgā atšķirība, kas Vācijai gan neesot nekas jauns, ka pusēm jāuzņemas atbildība par trešo valstu pilsoņu, kas no attiecīgas valsts nelegāli ieceļo, atpakaļuzņemšanu.
Abu pušu pārstāvji atzina, ka darba gaitā domstarpību neesot bijis, jo iepriekš liels darbs ieguldīts, lai līguma tekstu saskaņotu un sagatavotos sarunām.
Vācijas pārstāvis arī pastāstīja, ka Vācija vēlas līgumus noslēgt ar visām trijām Baltijas valstīm vienlaicīgi. Līdz šim līgums saskaņots ar Lietuvu un tuvākajā laikā to paredzēts paveikt arī ar Igauniju.
Sarunas par līguma noslēgšanu ilga divas dienas 27. un 28. jūlijā Rīgā.
Vācijas ārlietu ministrs pagājušajā gadā paziņoja, ka Vācija cer bezvīzu režīmu ar trim Baltijas valstīm ieviest 1998. gadā, bet nesenajā vizītē Lietuvā Klauss Kinkels izteicās, ka līgumus ar Baltiju var parakstīt šā gada beigās vai vēlākais nākamā sākumā.
Viens no priekšnoteikumiem bezvīzu režīma ieviešanai ir līgumi par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, kuros valsts apņemas uzņemt atpakaļ personas, kas no tās nelegāli ieceļojušas otrā valstī.
Ar Igauniju sarunas vēl nav sākušās, savukārt sagatavoto līgumu ar Lietuvu gatavojās parakstīt šā gada rudenī, bet kā viens no iespējamiem iemesliem, kādēļ tas varētu nenotikt, minēts neesošais readmisijas līgums ar Baltkrieviju.
Kinkels gan žurnālistiem Nidā izteicies, ka Vācija un tās partneri Šengenas līgumā par galveno prasību neuzskata neesošos baltiešu readmisijas līgumus ar Krieviju un Baltkrieviju, taču tas esot «ļoti vēlams».
