Trešdien «Ziņu» redakcijā viesojās un telefonakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja partijas «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Māris Grīnblats.
Trešdien «Ziņu» redakcijā viesojās un telefonakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja
partijas «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Māris Grīnblats.
Vairāki lasītāji bija savus jautājumus redakcijā iesūtījuši iepriekš, arī telefonakcija krietni pārsniedza plānoto stundu, tomēr visiem jautātājiem diemžēl šajā laikā deputātu neizdevās sazvanīt. Jāpiebilst, ka telefonakcijas «ietilpības» regulētāji pirmkārt tomēr ir paši jautātāji: tie, kuri precīzi formulējuši savus jautājumus, un arī tie, kuri gluži cilvēcīgi izmanto (neapšaubāmi reto) iespēju padiskutēt ar deputātu «par dzīvi».
Kas ir tiesīgs izvirzīt jautājumu par ministru nomaiņu? Vai tautai te nevar būt nekāda teikšana? acīmredzot pašreizējās parakstu vākšanas iespaidā jautāja pirmais zvanītājs.
Tautas nobalsošana ir procedūra, kas notiek saskaņā ar noteiktiem likuma pantiem. Viens no tiem paredz, ka tautas nobalsošana tiek ierosināta, ja vismaz viena trešdaļa deputātu pieprasa prezidentam apturēt kāda likuma stāšanos spēkā, kā tas pašlaik notiek ar Saeimas pieņemto likumu par grozījumiem Pilsonības likumā.
Par izvirzīšanu amatos vai noņemšanu tautas nobalsošana nenotiek. Bet 3. oktobrī būs Saeimas vēlēšanas, un tajās tautai ir iespēja ar savu balsojumu daudz ko mainīt. No 5. Saeimas, piemēram, atkārtoti 6. Saeimā ievēlēja tikai 33 deputātus.
Vai jūsu partijas programmā ir paredzēts paaugstināt pensijas, lai to minimālais lielums maksimāla darba stāža gadījumā būtu iztikas minimuma (aptuveni 80 Ls) robežās?
Pirmkārt, gribu akcentēt, ka Latvija ir kļuvusi par valsti, kas nepazīst pensiju izmaksas aizkavēšanos. Darbojas pensiju reforma. Divas reizes gadā notiek arī pensiju paaugstināšana. Kādu konkrētu summu izvirzīt ir grūti, taču paredzam, ka nākamo četru gadu laikā pensijas palielināsies divkārt. Nākamais pensijas pielikums būs jau šā gada beigās, to acīmredzot projektēs vēl šī pati valdība, bet summu noteiks Labklājības ministrija.
Noteikti tiks celts arī minimālo algu līmenis, taču saistīt to ar iztikas minimumu diezin vai kāds riskēs. Pašlaik notiek diskusija par to, vai minimālās algas būs iespējams paaugstināt līdz 46 vai 50 latiem. Tas būs atkarīgs no valsts budžeta. Pašreizējais projekts paredz, ka budžets nākamajā gadā varētu palielināties par 30 miljoniem latu. Šo līdzekļu izlietojumā viena no galvenajām pozīcijām būs minimālā alga, otra līdzdalība ar NATO saistītās programmās, kur atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.
Vai ir paredzēts daļēji kompensēt 1993. gadā naudas reformas rezultātā radušos zaudējumus, kā to nolemts darīt Lietuvā?
Lietuvā ilgi runā par zaudējumu kompensēšanu, taču domāju, ka ne mūsu valsts, ne arī Lietuva nebūs spējīga to izdarīt. Teorētiski arī jāatzīst, ka neviens cilvēks neko nav zaudējis naudas reformas rezultātā. Zaudējumus radīja tas, ka Padomju Savienībā bija noteikts mākslīgs rubļa kurss. Tajā brīdī, kad dzelzs priekškars krita, cilvēki uzzināja, ka rublim patiesībā nav vērtības.
Esmu vīlies tēvzemiešos, kas neaizstāv latviešu tautas intereses jautājumā par sertifikātiem. Par pilnu vērtību tos akciju iegādē var izmantot lielo uzņēmumu strādnieki, kas pārsvarā ir iebraucēji. Par pilnu vērtību dzīvokļu privatizētāji, kas arī liela daļa ir iebraucēji. Bet latvieši kompensācijā par zemi saņemtos sertifikātus var vienīgi pārdot par 2 latiem.
Par šo jautājumu ir spriests jau no gada sākuma un gādāts, lai jau šogad būtu pietiekami daudz līdzekļu un varētu sākt atmaksāt kompensācijas sertifikātus naudā. Šogad šim nolūkam varēs izmantot 5,2 miljonus latu, kas ir iegūti, privatizējot lielos uzņēmumus. Pirmkārt sertifikātu vērtību atmaksās vecajiem ļaudīm.
Arī nākamā gada budžetā ir paredzēta nauda, lai šo procesu turpinātu. Kompensācijas sertifikātu darbības laiks izbeidzas nākamā gada 31. decembrī, bet nepieciešamības gadījumā šis laiks varētu tikt pagarināts.
Sertifikātu jautājumā ir pieļautas kļūdas: pirmkārt, nosakot to vērtību, otrkārt, akceptējot sertifikātu pārdošanu, kas rada ilūziju, ka sertifikāts var būt kaut kas līdzīgs naudai. Šo kļūdu radītās sekas būs grūti novēršamas. Taču dzīvokļu privatizācija par sertifikātiem principā ir pareiza, jo kas gan būs tas, kurš pēc gadiem remontēs šos namus?
Tiem, kuri vēlas ieguldīt sertifikātus kāda uzņēmuma privatizācijā, iesaku konsultēties pie cilvēkiem, kuri pārzin konjunktūru, un iegādāties akcijas tādās firmās, kas garantē lēnas, bet pakāpeniskas dividendes.
Vai partijai interesēs 1994. un 1995. gadā represēto (BB noguldītāju) liktenis?
Bankā «Baltija» ir tiesas iecelts administrators Berijs. Viņš krietni pārtērē sava biroja nodrošināšanai paredzētos līdzekļus. Tuvākajā laikā tiks pārrunāts ar Latvijas Bankas vadību, vai administratora darbība ir efektīva. Berijs ir neatkarīga, Latvijas Bankas ieteikta persona, taču tiesa viņu var atsaukt.
Varbūt lai Latvijas Banka sedz noguldītājiem zaudējumus un pēc tam gaida, kamēr Berijs tos atdos?
Es ieteikšu jūsu priekšlikumu Repšem, bet viņš, protams vadīsies no likuma un savām iespējām.
Kad notika balsojums par grozījumiem Pilsonības likumā, jūs atturējāties. Vai tas nenozīmē «man vienalga, kas notiek»?
Nē, tas to nenozīmē. Paskaidrošu, ka mūsu partijas nostāja bija nepieņemt šos grozījumus kopumā gadījumā, ja tādā vai citādā redakcijā netiks pieņemts mans vai Ilgas Kreituses priekšlikums par to, ka arī pēc neatkarības atgūšanas dzimušajiem bērniem, lai saņemtu pilsonību, ir jāzina latviešu valoda. Balsojumi «pret» un «atturas» balsu skaitīšanas ziņā tiek vērtēti pilnīgi vienādi. Tas, kurš atturas, faktiski balso «pret». Mums nebija vienošanās par to, kā katrs balsos. Par likumu nobalsoja 49 deputāti, pret, ja nemaldos, 29 un 7 atturējās. Kad kļuva skaidrs, ka likums pieņemts, mēs jau sēdes laikā sākām vākt parakstus, lai to apturētu. Tur esmu parakstījies, man liekas, kā persona numur viens.
Kāda nozīme ir Pilsonības likuma maiņai, ja LNNK pati neievēro Valodu likumu? Piemēram, jaunapvienotajā Jelgavas namu pārvaldē.
Ja ir zināmi šādi fakti, informējiet mūs par to. Rakstiet uz mūsu biroju Rīgā, Kalēju ielā 10. Vēstule nonāks Saeimas deputātu rokās.
Tie, kas parakstīsies par referenduma ierosināšanu un saņems pasē zīmogu, riskē ar savu darbu firmās, kur pārsvarā ir krievvalodīgie.
Tautas nobalsošana ir līdzīga vēlēšanām. Ir valstis, kur tās notiek pēc vēlētāju sarakstiem. Latvijā nav tādas prakses un jau pirmās brīvvalsts laikā par līdzdalību vēlēšanās tika izdarīta atzīme pasē. Taču tas, ka cilvēks parakstās par referenduma rīkošanu, vēl neatklāj viņa viedokli. Balsojums ir aizklāts, un, par ko viņš balsos, tā ir katra privāta lieta.
Daudziem cilvēkiem nav skaidrs, par ko īsti šobrīd ir jāparakstās.
Ja līdz 18. augustam tiks savākti vienas desmitās daļas vēlētāju jeb konkrēti 133 tūkstoši parakstu, notiks referendums, kurā vēlētāji varēs izteikt savu viedokli par vai pret Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā. Ja referendumā nobalsos pret grozījumiem, tie nestāsies spēkā. Tad Saeimas frakcijām būs jāvienojas par to, kā tomēr izdarīt tos grozījumus, kas ir objektīvi nobrieduši. Jāprecizē valodas zināšanu pārbaudes jautājumi, jāvienojas par pilsonību par īpašiem nopelniem, par priekšrocībām bijušajiem Polijas pilsoņiem, par naturalizācijas logu atcelšanu.
Kādas varētu būt referenduma starptautiskās sekas?
Referendums ir pietiekami demokrātiska lieta. Tā ir izvēle, un pasaule to novērtēs normāli.
Vajadzētu publicēt avīzēs, kāds īsti likums ir pieņemts un kāpēc šis referendums.
Avīzēs tā tiek uztverta kā politiska reklāma un līdz ar to prasa līdzekļus. Esam izlaiduši nelielas lapiņas, kur ir šis skaidrojums. Būs arī komentārs «Latvijas radio». Katrā parakstīšanās punktā ir pašreizējā Pilsonības likuma teksts un arī informācija par to, kas prasīts Saeimas pieņemtajos grozījumos.
Esmu pensionēta ginekoloģe un daudzu sieviešu vārdā gribu iebilst pret nepārtrauktajām higiēnas priekšmetu reklāmām, kas patiesībā pazemo sievietes un ģimenei kopīgo TV pārraižu skatīšanās laikā ir nepatīkamas arī vīriešiem un zēniem.
Higiēnas priekšmetu reklāma pati par sevi, manuprāt, nav nekas slikts. TV pelna no reklāmām un līdz ar to no valsts budžeta prasa mazāk naudas. Igaunija grasās atteikties no reklāmas sabiedriskajā televīzijā un līdz ar to pāriet tikai uz valsts budžetu. Latvija diezin vai to izdarīs. Radio un TV padomei pašlaik ir atbildīgs uzdevums ievēlēt jauno TV direktoru. Viņam būs jārisina arī reklāmas politikas jautājumi.
Vai līdzekļus, kas tiek iztērēti lielajos «papīru plūdos», kas pienāk skolās, nevajadzētu novirzīt grāmatām un burtnīcām, kas ir tik dārgas, ka daudziem vecākiem iegādei nepietiek naudas? Kas jūsu valdībā būs izglītības ministrs?
Savas valdības locekļu kandidatūras nosauksim pirms vēlēšanām cilvēkus noteiktai amatu grupai, piemēram, izglītībai un kultūrai.
Piekrītu, ka pašlaik valdībā ir maz cilvēku ar humanitāru ievirzi. Tādēļ arī netiek novērtēts tas ieguvums, ko dod naudas ieguldījums grāmatā, izglītībā un skolotājā. Pārskatot budžetu, vajadzētu ņemt vērā, ka tad, ja skola būs labāka, būs arī gudrāki diplomāti un gudrāki virsnieki.
