Pirmdien, 3. augustā, Svētē, pie Svētes skolas (ceļmalā pie Ruļļu grantsbedrēm) tika atjaunots baltais krusts, kādi karu un represiju upuru piemiņai nāves vietās izkaisīti pa visu Latviju.
Pirmdien, 3. augustā, Svētē, pie Svētes skolas (ceļmalā pie Ruļļu grantsbedrēm) tika atjaunots baltais krusts, kādi karu un represiju upuru piemiņai nāves vietās izkaisīti pa visu Latviju. Jelgavas rajonā to ir daudz.
Būtībā kauju un masu slepkavību vietās uzstādītie krusti sākuši bojāties, jo tie ir no koka. Patlaban rit šo piemiņas zīmju atjaunošana un sakārtošana. Tāpat Svētē veco krustu nomainīja ar jaunu, tam veltot kā ziedus, tā klusuma brīdi. Šai vēsturiskās atmiņas kopšanas apgaitā piedalās domes un Saeimas deputāti, politiķi, vēsturnieki, tautas un personību likteņu pētnieki, kā arī interesenti. Tiesa, tas viss mazā pulciņā. Viņu vidū jelgavniekiem pazīstamas personības Andris Tomašūns, Jānis Ābele, Aldis Hartmanis, Aļģimants Burba un citi.
Izmantojot šo brīdi klātesošie dalījās informācijā par izpētītiem vēstures mirkļiem, apzinātām notikumu vietām.
Bijušie Ruļļu kalni, tagad grantsbedres, Svētē ir asiņaina vieta. Pie skolas atrodas piemiņas plāksne I Pasaules kara upuriem, cara armijā iesauktajiem zemessardzes karavīriem (tad zemessardze bija rezerves spēks), strēlnieku priekštečiem. II Pasaules karā, 1944. gadā šai vietā tika noslepkavoti tikko vācu armijā iesauktie latviešu puikas un vīri. Noslepkavoti, nevis uzvarēti godīgā kaujā, jo viņi bija neapbruņoti. Tai pašā apkaimē toreiz cietis arī liels skaits civiliedzīvotāju.
Mēs turpināsim apsekot baltos piemiņas krustus, lai šīs vietas visur savestu kārtībā, sacīja A.Tomašūns, bet vēl es vēlos aizrādīt Cenu pagastam, ka tur, Dalbē un Pēterniekos, divi krusti pilnīgi pamesti postam, ieauguši garā zālē. Krustus mēs nomainīsim, taču pagasts vismaz zāli varētu nopļaut… Kaut tikai ap krustiem.
Svētes baltais krusts, ko nomainīja ar jaunu, līdz šim tur bija nostāvējis nepilnus astoņus gadus. Nākotnē tajā vietā iecerēts izveidot piemiņas akmeni vai plāksni.
