Maija un Ruta bija parastas meitenes, kas dzīvoja pilsētā pie vecākiem. Maijai bija septiņi, Rūtai pieci gadi.
Maija un Ruta bija parastas meitenes, kas dzīvoja pilsētā pie vecākiem. Maijai bija septiņi, Rūtai pieci gadi.
Viņu vecāki ļoti uztraucās, kā varēs meitenes palaist uz skolu. Viņiem nebija naudas, par ko nopirkt skolas piederumus.
Tā apritēja gads, un Maijai bija jāsāk iet skolā. Visas skolas preilenes viņu apsmēja, ka viņai neesot ko rādīties tādā turīgu un labi ģērbtu bērnu skolā. Maija katru dienu nāca mājās raudādama un jautāja vecākiem, kad arī viņu ģimene būs labi apģērbta un paēdusi. Tēvs un māte neko neatbildēja. Ko gan lai viņi būtu teikuši?
Tā Maija pabeidza arī otro klasi. Rūtai aprīlī palika astoņi gadi. Vecāki bija ļoti norūpējušies, kā viņu atkal palaist uz skolu.
Negaidīti ieradās tēvocis no laukiem. Viņš bija atvedis speķi, sviestu, krējumu un pienu. Maijai un Rūtai tēvocis bija nopircis barankas. Meitenes ļoti priecājās par viņa ierašanos. Kad tēvocis uzzināja, cik grūti ģimenei klājas, viņš apsolīja atbraukt meitenēm pakaļ maija beigās, kad beigsies skola.
Pienāca maija beigas, un skolēniem izsniedza liecības, Maijai bija tikai piecinieki vien. Skolotāji ar viņu lepojās, jo nevienam bērnam nebija tik labas atzīmes. Bērni Maiju apskauda.
Maija aizskrēja kā bulta uz mājām. Tur viņu jau gaidīja tēvocis. Tēvocis teica, lai meitenes ģērbjas un brauc viņam līdzi. Meitenes saģērbās un gaidīja, ka arī vecāki brauks. Bet viņi teica, ka paliks Rīgā un rudenī gaidīs meitas mājās.
Tā meitenes aizbrauca. Ceļš bija tāls un nogurdinošs. Rūta iemiga, izbraucot no Rīgas. Maija aizmiga vēlāk. Tēvocis meitenes apsedza. Kad viņi nokļuva tēvoča mājās, bija jau tumšs vakars. Tēvocis meitenes iepazīstināja ar savu ģimeni. Viņam bija sieva meiteņu tante, gans Jēkabs, kurš ganīja cūkas un aitas, un gane Anna, kura ganīja govis. Bērnu tēvocim nebija. Mājās bija pieci kaķi, trīs cūkas, desmit aitas, četras govis un divi suņi.
Rūta un Maija dzīvniekus bija redzējušas tikai bilžu grāmatās. Viņām ļoti patika tos paglaudīt.
Ar laiku meitenes iepazinās ar gani Annu, viņas gāja tai līdzi un palīdzēja ganīt govis. Reizēm Rūta ravēja, bet Maija tikmēr vārīja pusdienas. Visi ar meitenēm bija ļoti apmierināti.
Vienīgi Jēkabam meitenes nepatika, jo viņas tagad visi slavēja, bet Jēkabu pat neievēroja. Viņš gaidīja rudeni, kad meitenes brauks prom.
Kādu vakaru, kad visi darbi bija padarīti, Jēkabs teica tēvocim, ka iešot ķert vēžus.
(Turpmāk vēl.)
