Nesen masu informācijas līdzekļos izskanēja komentāri par diskusijām Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā un viedokļu sadursmēm ar sekulāro sabiedrisko domu, kas saistītas ar sieviešu ordinēšanu par mācītājām.
Nesen masu informācijas līdzekļos izskanēja komentāri par diskusijām Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā un viedokļu sadursmēm ar sekulāro sabiedrisko domu, kas saistītas ar sieviešu ordinēšanu par mācītājām. Būtībā latviešu luterāņi emigrācijā un Latvijā ar šo iezīmi atšķiras, kamēr ticības jautājumos pastāv vienotība. Ārzemēs sievietes mācītāja amatā ir vairāk. Protams, arī Latvijā luterāņu mācītāju vidū ir sievietes pēc LELB jaunākās gadagrāmatas, no 96 garīdzniecības pārstāvjiem sešas ir sievietes.
LELB vadītājs, arhibīskaps Jānis Vanags šajās diskusijās saskata spiedienu no feminisma kustības ietekmes, pret kuru viņš asi vēršas savos apcerējumos un runās.
Spriežot filosofisko arhetipu un kultūras vēstures gaismā (visi ģeniālie mākslinieki, komponisti utt.), nākas secināt, ka Dieva dāvanas ir dažādas arī dzimumiem. Turklāt arī modernā psiholoģija ievērojusi, ka ir problēmas, kuras var nobeigt vīru, kamēr sieviete tām viegli tiek pāri, un arī otrādi.
Izmantojot cilvēktiesību spekulācijas, diezin vai varētu ieviest kādu skaidrību. Laikam taču visvairāk skaidrības šajā jautājumā ir Dievam.
Šķiet, vīrieša vai sievietes vērtības atbilstoši kādam amatam ir saistītas ar katru personību individuāli. Droši vien šādas likumsakarības skar arī draudzes gana sūtību. Bet vai vispār šis jautājums mūsu zemē ir pati svarīgākā problēma? Varbūt nereti tās risinātājiem piešķir pārspīlēti saasinātu uzmanību, kamēr neievēro daudz svarīgākas lietas?
Bet šajā «Ziņu» numurā viesojas sieviete mācītāja, kas strādā ārzemēs, taču ir jelgavniece.
