Gandrīz pirms desmit gadiem, 1989. gada vasarā, divi talantīgi jaunieši – Renārs Kaupers un Jānis Jubalts – uz kādas Jelgavas ielas stūra nolēma dibināt grupu, kuru kopš 1992. gada spožās debijas (dziesma «Jo tu nāc») pazīst un mīl visa Latvija.
Gandrīz pirms desmit gadiem, 1989. gada vasarā, divi talantīgi jaunieši – Renārs Kaupers un Jānis Jubalts –
uz kādas Jelgavas ielas stūra nolēma dibināt grupu, kuru kopš 1992. gada spožās debijas (dziesma «Jo tu nāc») pazīst un mīl visa Latvija.
Gandrīz turpat vienībai pievienojās arī Gundars Mauševics, kuru lielākā daļa sabiedrības pazīst vienkārši kā Mumiņu, un Kaspars Roga, pusgadu vēlāk grupā iesaistījās Māris Mihelsons, bet 1992. gada beigās grupas sastāvu papildināja menedžers Aldis Hofmanis. «Prāta vētra» bija dzimusi.
Kaut arī grupas dalībnieki gados vēl ir ļoti jauni, tā jau ir paveikusi ļoti daudz, un pavisam reāli varam cerēt, ka tā kļūs par pirmo rokgrupu no Latvijas, kas ar savu mūziku iekaros arī Eiropas melomānu sirdis. Piektdien, 7. augustā, «Prāta vētra» viesojās «Zemgales Ziņu» redakcijā un atbildēja uz lasītāju un mūsu uzdotajiem jautājumiem.
Varbūt tādēļ, ka vairums jauniešu vasaras brīvlaiku pavada ārpus pilsētas un par šo telefonakciju nebija informēti, atsaucība tomēr nebija tāda, kādu to varētu gaidīt, taču saruna izvērsās visai aizraujoša.
Pirms kāda laika grupa kopā ar «Fool’s Garden» ģitāristu ierakstīja 1996. gada pārdotākā singla «Tavas mājas manā azotē» anglisko versiju «Under My Wing». Kādi ir tā panākumi?
Šī dziesma ir iekļauta «hit diskos» (Diski ar aktuālāko mūziku Eiropā un ASV, kurus katru nedēļu izsūta radiostacijām. Red.). Mēs esam iekļuvuši Eiropas diskā, kas nozīmē, ka būtībā esam iegājuši gandrīz vai katras pasaules radiostacijas programmu direktora kabinetā un nolikuši savu disku viņam uz galda.
Vai atceraties to dienu, kad radās ideja par grupas dibināšanu, un pirmo mēģinājumu?
Tas notika Jelgavā. Mēs pie konservu fabrikas braucām ar riteņiem, uz stūra satikām Kaupiku (Renāru Kauperu) un izdomājām, ka vajag grupu. Pirmais mēģinājums bija Jelgavas 1. ģimnāzijā, ķīmijas kabinetā, otrajā stāvā, kur mēs spēlējām valsi. Savi instrumenti mums parādījās tikai pēc piecu gadu spēlēšanas, mēs visu bijām aizņēmušies.
Kā grupā notika instrumentu izvēle? Vai nebija strīdi par to, kas ko spēlēs?
Bija tā mēs satikāmies, neko nemākot. Jānis mācēja spēlēt ģitāru nu tā traļi vaļi. Nu labi, kaut kas jau ir. Ko varētu tagad tālāk darīt. Renārs jau bija aizņēmis sintezatoru. Un tad tā spēlējot mēs izdomājām bungas mums vajag. Labi, paņemsim šito puisi (Kasparu). Vienu dienu Renārs tā viltīgi ievilka blicē arī Mihelsonu.
Kā zināms, tad «The Beatles» populārāko dziesmu «Yesterday» Pols Makartnijs nosapņoja, līdzīgi darbojies arī Lenijs Kravits. Kā top jūsu dziesmas?
Atnāk, piemēram, Renis (Renārs Kaupers) ar akordiem, un mēs apaudzējam to ideju. Tagad ir sācies periods, kad mēs to darām profesionālāk, jo studijā mums palīdz Valts Pūce, kas ir komponists. Mums ir mūzikas izjūta, viņam ir izglītība.
Pastāstiet kādas dziesmas vēsturi.
Piemēram, «Ziema » ir tapusi Jelgavas 1. ģimnāzijā. Mēģinājumu telpā uztaisījām no skapjiem trīs stāvus pirmajā stāvā mēs sēdējām, dzērām kafiju, otrajā stāvā stāvēja instrumenti, trešajā mēs gulējām. Tā tur augšā, sēžot ar ģitāru un akordeonu, mēs sacerējām dziesmu.
Kā radās nosaukums «Prāta vētra»?
Uz mūsu otro koncertu 1. ģimnāzijā ciemos bija atbraukusi tante no Amerikas. Viņa atnāca, noklausījās. Skaņa bija drausmīga, neko nevarēja saprast. Tad viņa tā pateica nu tas ir kaut kāds baigais «breinstorms». Tad es (Kaspars) piezvanīju šitam (Renāram) un saku zini, kas ir, viņa tā pateica, un varbūt tas nemaz nav slikti. Tas nozīmē smadzeņu vētra. Bet tas tā slikti skan. Un tad mēs nonācām pie «Prāta vētras». (Iepriekšējie grupas nosaukumi bija «Bagil 5» un «Cuttle». Red.).
Vai jūs sapņojāt, ka kļūsiet par Latvijas populārāko grupu?
Mēs sapņojām, ka kādreiz apdzīsim «Nejautā», jo tā tolaik bija populārākā jauniešu grupa. Tā bija baltā skaudība, dzinulis uz priekšu.
Pastāstiet par festivālu Zviedrijā Karlhamnas pilsētā, no kuras jūs atgriezāties ar GRAND PRIX balvu.
No Latvijas šim konkursam tika piedāvātas trīs grupas «Bet Bet», mēs un «Līvi». Komisija izvēlējās mūs. Mēs uz turieni aizbraucām, pavadījām četras burvīgas dienas. Bija desmit dalībnieki, bet tas nav tik būtiski aizbraucām, nospēlējām un žūrija atzina mūs par laureātiem.
Kā jums pašiem tas patika?
Mēs esam apmierināti jebkurā gadījumā. Katrs ceļojums mums ir Dieva dāvaniņa. Tāds mazs pārdzīvojums.
Kas kavē latviešu grupu ceļu uz Eiropu?
Menedžments! Tas ir vienīgais faktors. Mēs jau neskaitāmas reizes esam teikuši paldies Aldim Hofmanim par to, ka mums ir labi nostādīts menedžments.
Ko jums tagad nozīmē Jelgava?
Jelgava tas ir super! Tā ir vieta, kur mēs visi esam dzimuši. Mums ir liels prieks, ka «Prāta vētru» saista ar Jelgavu. Kādreiz Jelgava asociējās ar diviem cietumiem un «psiheni», tagad, ja kāds jautā, kas Jelgavā ir, tad saka «Prāta vētra», divi cietumi un «psihene».
Kā iet ar «Prāta vētras» pieminekļa celtniecību?
Tiklīdz būsim beiguši darbu pie jaunā singla «Otra puse no sirds», mēs ķersimies pie lietas. Eiropas pilsētās ir daudz visādu muļķību, kas būtībā nav vajadzīgas, kaut kāda liela nagla, piemēram, bet tās pilsētu atsvaidzina. Mēs gribam Jelgavā kaut ko tamlīdzīgu uztaisīt. Mūsu piemineklis jau arī nebūs ar piecām «Prāta vētras» sejām, tā varētu būt kāda mēle, uz kuras var sēdēt, vai kniepadata. Ja mēs Jelgavā varētu izveidot kaut ko līdzīgu Laimas pulkstenim Rīgā kā satikšanās vietu, tad jau tas būtu ļoti daudz.
Kā «Prāta vētra» sadraudzējās ar «Šveiku»?
Mums bija piedāvājums, un mēs mēnesi to apdomājām. Tad pagāja vēl viens mēnesis, kamēr tika uzšūti tērpi, divas nedēļas pēc tam samēģinājām dziesmas. Aizbraucām uz Vāciju rakstīt singlu, un, kad atgriezāmies, līdz izrādei bija palikušas piecas dienas. Notika divi mēģinājumi katrā dienā. Tad mēs burtiski dzīvojām teātrī. Pirmizrādē jau jutāmies diezgan stabili. «Šveiks» ienesa jaunu vēsmu mūsos. Bija patīkami to darīt.
Kādas ir piecas lietas, kas būtu jāzina par «Prāta vētru»?
Kaupers, Roga, Mihelsons, Mumiņš un Jubalts! Jo, ja tas cilvēks zina Kauperu, Rogu, Mihelsonu, Jubaltu un Mauševicu, viņš jebkuram no mums pienāk klāt, paspiež roku un saka: «Tā, stāsti man tagad!» Un tad viņš uzzina tās pārējās lietas, ko viņam vajag.
Kura ir jūsu pašu mīļākā «Prāta vētras» dziesma?
Tā nevar… Visi bērni mīļi. Man (Renāram) patīk «Viņa dzīvo zemāk».
Kā jums ir izdevies izsargāties no zvaigžņu slimības?
Tam visam esam izgājuši cauri, mēs to esam izslimojuši. Vienmēr viens otram esam teikuši ei, šito tu izdarīji nepareizi. Bet vispār mēs esam lepni par sevi!
Kā vecāki atbalstīja jūsu centienus?
Viņi bija tie, kas visvairāk pārdzīvoja un vienmēr atbalstīja. Mēs reizi gadā taisām pie Renāra tēta vistu vakarus kopā ar vecākiem. Tā lai reizi gadā mēs visi būtu kopā.
Kad «Prāta vētra» spēlēs Jelgavā?
29. augustā estrādē!
Ko jūs novēlētu cilvēkiem?
Veselību, kā parasti! Faniem lai jūs būtu labākie savā jomā! Avīzei lai avīze visu laiku «iet uz augšu» un lai tai nav kritumu, un, ja avīze «ies uz augšu», arī pilsētai klāsies labi. Jelgavas jaunajām grupiņām uzņēmību, pacietību un drosmi. Un nepazaudēt mērķi, kura dēļ kaut kas ir sākts darīt. Lai veido spēcīgu menedžmentu.
