Pirmdienas pēcpusdienā jelgavniekus iepazīstināt ar savu 7. Saeimas deputātu kandiātu sarakstu, par ko būs jābalso zemgaliešiem, vēlējās «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.
Pirmdienas pēcpusdienā jelgavniekus iepazīstināt ar savu 7. Saeimas deputātu kandiātu sarakstu, par ko būs jābalso zemgaliešiem, vēlējās «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.
Jau izvēlētais «atrādīšanās» laiks pulksten 16, kad lielākā daļa iedzīvotāju ir darbā, acīmredzot liecināja par orientāciju uz kādu noteiktu sabiedrības daļu. Un tā arī bija tikai pēc krietnas stundas zālē līdzās sirmajām galvām parādījās arī kāda tumšāka. Visas runas vijās tikai ap parakstu vākšanu par referendumu pilsonības jautājumā. Lai arī kā kāds liegtos, tā ir un paliek nozīmīga šīs partijas vēlēšanu kampaņas sastāvdaļa. Turklāt tur nav nekā nosodāma, jo galu galā tēvzemieši un LNNK taču bija, ir un acīmredzot arī būs nacionālas valsts konsekventi aizstāvji.
Uzklausījuši jelgavnieku neapmierinātību ar dažādu valsts un pašvaldību organizāciju neatsaucību un neieinteresētību parakstu vākšanā, noplātījuši rokas šābrīža nevarībā, deputātu kandidāti, Bauskas žurnālistes mudināti, pievērsās sevis prezentēšanai.
Mēs neko nesolām! Ar to mēs atšķiramies no citām partijām, tā paziņoja Juris Dobelis.
Vēlāk gan izrādījās, ka gluži tā vis nav, un Jura Dobeļa paziņojums drīzāk bijusi tikai poza. Jo katram, kas cēlās kājās un stāstīja par savu darbu Saeimā vai citā institūcijā, patiesi bija, ko teikt un «atrādīt». Un vai tad nu jelgavnieki nezina Māri Grīnblatu, Oskaru Grīgu, Andreju Požarnovu, Normundu Pēterkopu, Pēteri Tabūnu un vēl citus šīs partijas aktīvos politiķus, viņu konsekvento nostāju un panākto neatkarīgas Latvijas valsts veidošanā, latviešu interešu aizstāvībā. Par jelgavnieku informētību un interešu kopību ar šīs partijas politiķiem liecināja aplausi gandrīz pēc katras uzstāšanās.
Bet tad negaidīta disonanse. Kāda kundze no piektās rindas cēlās kājās un teicās zinātniskajā bibliotēkā atradusi un izstudējusi partijas solījumus pirms 6. Saeimas vēlēšanām.
Jūs neesat izpildījuši, ko solījāt. Jūs neesat darījuši neko trūcīgo ģimeņu labā! viņa teica. Mani bērni arī šogad netiks uz skolu, jo mums nav līdzekļu.
Tad Juris Dobelis cēlās kājās. Jau pēc pāris teikumiem vajadzēja saprast, ka zālē iespraucies ienaidnieks. Labo darbu uzskaitījums nudien bija garš, un arī kaitīgajai kundzei vajadzēja saprast savu alošanos. Krēslā viņa jau bija sarāvusies maziņa maziņa…
Vai atceraties seno anekdoti par Vasju no otrās rindas Kremļa Kongresu pilī? Viņš izčibēja, jo bija atļāvies kompartijas funkcionāram uzdot nepārdomātu jautājumu…
Kas gan ar krievu ģenerāļiem galā tikušajam Jurim Dobelim viena kundzīte!
