Pēdējā laikā «Zemgales Ziņās» parādījies ne viens vien raksts par to, kā klājies te vienam, te citam «Lattelekom» abonentam.
Pēdējā laikā «Zemgales Ziņās» parādījies ne viens vien raksts par to, kā klājies te vienam, te citam «Lattelekom» abonentam. Arī es gribu piedalīties šajās sarunās un pastāstīt, kā pēdējā mēneša laikā «Lattelekom» licis vilties man.
Rēķinu par jūniju parastajā laikā nesaņēmu. Sāku uztraukties, jo tuvojās Dziesmu svētki un arī man vajadzēja braukt uz Rīgu. Samaksāt par telefonu nevarēju, jo vienīgā pamatojuma rēķina un kvīts man nebija. Savukārt nesamaksāšanas gadījumā man draudēja telefona atslēgšana.
Uzgriezu norādīto pakalpojumu informācijas centra bezmaksas tālruņa numuru 800800. Laipna sievietes balss mani mierināja, ka rēķini kavējoties visā Latvijā. Viņa arī tikai vakar esot saņēmusi savējo. Man citas iespējas tātad nebija, kā vien gaidīt. Devos uz Rīgu uz Dziesmu svētkiem.
Kad pēc nedēļas atgriezos, atvieglota secināju, ka telefons joprojām darbojas. Taču nebija rēķina par telefona lietošanu. To savā pastkastītē atradu vēlāk 16. vai 17. jūlijā. Tiesa, tas bija prāvāks nekā parasti, jo bija jau laiks maksāt par nākamo norēķinu periodu. Atvainošanos vai citu ziņu aploksnē neatradu. Lai arī pārvaramas, tomēr neērtības man bija sagādātas. Vienā mēnesī maksāt divu mēnešu maksu nav gluži vienkārši. Naudu tomēr sadabūju un 20. jūlijā devos uz pastu un rēķinu samaksāju. Atvieglota uzelpoju un turpināju lietot telefonu.
Te pēkšņi 25. jūlijā saņēmu vēl vienu «Lattelekom» sūtījumu. Brīdinājums vēstīja: «saskaņā ar «Lattelekom» norēķinu daļas informāciju jūs par saņemtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem esat parādā Ls 6,06». Šī summa saskanēja ar norēķinu par jūniju. Tālāk jau sekoja parastie draudi par pakalpojumu pārtraukšanu, ja līdz 31. jūlijam netiks samaksāts. Vēstuli bija parakstījusi «Ar cieņu Elita Vanka».
Tagad ar tīru sirdsapziņu (esmu taču samaksājusi!) turpinu lietot savu telefonu. Taču nesen līdz ar pastnieces zvanu pie durvīm pienāca jauna mīkla: ierakstītā «Lattelekom» vēstule bija adresēta manam vīram, lai gan telefons nav uz viņa vārda. Norādīta gan bija pilnīgi cita adrese Ozolniekos un telefona numurs, kas, iespējams, varēja būt kaut kur «Lielupes» teritorijā. Rēķins nebija liels tikai trīs lati, tomēr maksāt to atteicos. Taču pati sēžu diezgan domīga ja nu atkal tajā Elitas Vankas pārraudzītajā kredītu uzraudzības nodaļā kaut kas noiet greizi, vai būšu sazvanāma rīt, parīt… Un, ja palaimējas man, varbūt nelaimēsies tam, kura rēķins ar nepareizu adresi un uzvārdu klīst pa Latviju.
Ar cieņu E.Pole Ozolniekos
