Daudzas tagadējās Latvijas problēmas un priekšrocības saistītas ar tās vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, jo īpaši ārpolitikā.
Daudzas tagadējās Latvijas problēmas un priekšrocības saistītas ar tās vēlmi iestāties Eiropas Savienībā (ES), jo īpaši ārpolitikā. Arī Krievijas «dusmas» nav dzimušas tik daudz rūpēs par minoritātēm svešā valstī, cik – tās neapmierinātībā ar «garda kumosa» zaudēšanu. Par to un par Latvijas pasākumiem un vērtējumiem iestājai ES šī «Zemgales Ziņu» saruna ar Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkenu.
Ja mēs pieņemam, ka Latvijas ceļu uz iekļaušanos ES attēlo kā garu tūrisma maršrutu, kurā punktā mēs tagad atrodamies?
Mēs kāpjam autobusā. Tūristi parasti uz Eiropu brauc ar autobusu, mēs tajā kāpjam iekšā. Tas nozīmē, ka mēs esam diezgan daudz pirms tam padarījuši. Jo, lai tiktu tajā autobusā, pirms tam ir kāda naudiņa jāsakrāj, jāsagatavojas. Šajos darbos esam tikuši diezgan tālu. Es domāju, ka nākamā gada pavasarī mēs sāksim sarunas ar ES un būsim pirmajā grupā. Visi objektīvie rādītāji valsts ekonomiskais stāvoklis, likumdošana, demokrātija, cilvēktiesības un citi jautājumi ir tādā kvalitātē, lai mēs varētu sākt sarunas. Kā Igaunija pirms gada, tā mēs tagad. Sarunu sākšana būs šā brauciena sākums, un sarunas iestāšanās procesā ir vissmagākais laiks. Smagas tāpēc, ka pie mums ir jāpieņem ļoti daudzi jauni likumi. Sakot, ka jāpieņem, pateikta tikai puse. Pieņemot likumu, tas ir arī jārealizē, kas ir grūtāk.
Apstākļi līdzās labklājībai
Eiropa no mums neprasa neko pārcilvēcisku, spriež Inkens. Īstenībā viņi grib, lai mēs sevi mīlam tāpat, kā viņi sevi mīl. Tajās valstīs pēckara periodā cilvēki cēluši ne tikai savu ekonomisko labklājību, ko arī mēs gribam sasniegt, bet galvenokārt rūpējušies par labākiem dzīves apstākļiem. Tas izpaužas daudzās lietās, par kurām agrāk neesam domājuši. Sākot ar to, ka klucīši, ar ko rotaļājas bērni līdz 3 gadu vecumam, nedrīkst būt mazāki par noteiktu lielumu, lai bērns tos nevar iebāzt degunā vai ausīs. Beidzot ar to, lai benzīns, ko lietojam mašīnās, ir bez svina un nekaitē apkārtējai videi. Kad mēs iestāsimies ES, mūsu preces varēs iet uz jebkuru Eiropas valsti, un, ja viņi no saviem ražotājiem prasa atbilstošu kvalitāti, tad ir diezgan loģiski, ka no mūsu precēm prasa to pašu. Lai šos rādītājus izpildītu, ir vajadzīgs laiks un milzīga nauda. Viena no dārgākajām direktīvām, kas mums būs jāizpilda un kas vēl jāizpilda pašai ES, ir dzeramā ūdens kvalitātes direktīva. Lai ūdeni no krāna varētu dzert bez bažām par veselību. Lai Latvijā to izpildītu, vajadzīgi vairāki miljoni dolāru. Mums tādas naudas nav, taču ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā daļa šo līdzekļu nāks no ES.
Jāzina, ko domā pilsoņi
Agrākos Eiropas Komisijas (EK) vērtējumos par Latviju izpaudās bažas par minoritāšu integrācijas problēmām, pēcāk viņi apsveica pilsonības likuma grozījumus. Taču Latvijai ir savas īpatnības. Kādas sekas varētu atstāt tagadējā parakstu vākšana un referendums?
Es negribu teikt, ka tā ir mūsu lielākā problēma. ES saprot, ka integrācija nenotiks ar viena likuma parakstīšanu. Ja izdalīs visiem pilsoņu pases, tā vēl nebūs integrācija. Tas notiks pa daļām, nevis ar visiem uzreiz. Būs paaudze, kas tā arī nekad neintegrēsies, un būs daļa, kas izpildīs visas prasības un kļūs par integrētiem pilsoņiem. ES ļoti labi saprot, ka ar tādu burvju nūjiņu kā pasu piešķiršana uzreiz viss neatrisināsies. Šajā gadījumā par pilsonības likuma izmaiņām mēs esam parakstījuši starptautiskus dokumentus un esam apņēmušies konkrētu saistību izpildi, tai skaitā, ka tiem pašiem bērniem, kas ir bezvalstnieki, ir jādod pilsonība. Acīmredzot, strīdēties mums vajadzēja tad, kad parakstījām šos dokumentus. No otras puses, tos neparakstot, ceļš uz ES būtu slēgts. Iestājoties ES, katrs no mums paralēli būs Eiropas pilsonis kopējā pilsonībā. Ja viena valsts būs stipri atpalikušāka, cita labāka, daudzi brauks uz tām labajām vietām. ES centieni vērsti uz to, lai visām dalībvalstīm būtu aptuveni vienāds līmenis, un tādēļ nāk iekšā viņu līdzekļi. Liela nauda, kura mums nekad nebūs jāatdod. Nekad nevar būt pilnīgi vienāds līmenis, bet vismaz līdzīgs. Tas būs tik vienāds, lai cilvēki nevajadzīgi nemigrētu pēc saldāka maizes gabala. ES saprot okupācijas sekas un nepieciešamību paaugstināt šeit dzīves līmeni, uz ko tiecas arī mūsu radikāļi. Būtībā okupācijas seku likvidēšana ir iestāšanās ES. Likvidējot šīs sekas, mēs būsim attīstīta valsts.
Parakstu vākšanā nesaskatu nekā ārkārtēja, secina Eiropas lietu komisijas vadītājs. Pirmkārt, patiešām ir jāzina, vai vajadzīgs referendums, otrkārt, jāredz un jāapzinās reāli tas, ko īsti domā latvieši.
Man dažkārt rodas sajūta, ka daļa politiķu, deklarējot savus principus, to ņem vērā, taču vienlaikus apzināti vai neapzināti ignorē, ka tautā ir viedokļu daudzveidība un sen vairs nepastāv vienots masu viedoklis.
Viedokļu daudzveidība ir labākais, kas mums ir. Tas ir demokrātijas pamatā, ka kāds pamana kļūdas tā rīcībā, kas ir pie varas. Ja mēs domātu visi vienādi, tad arī kļūdītos vienādi.
Austrumu lācis dusmojas
Šķiet, ka ar Eirosavienības tuvumu paralēlas ir attiecības ar Krieviju. Pret Latvijas iestāšanos NATO Krievijai ir argumenti atklātam protestam. Taču ES gadījumā nav iespēju pieklājīgi protestēt, tādēļ izmantotas tiek starptautiskas intrigas. Kā attiecības ar Krieviju ietekmē Latvijas virzību uz ES?
Ja to salīdzina ar futbolu, tad pirmajā puslaikā Krievija iesita mūsu vārtos ļoti nozīmīgu bumbu. Krievijas propaganda bija ļoti labi sagatavojusies. Arī es redzēju, kā man ļoti labi draugi Eiropas Parlamentā kļūst domīgi. Pirmajā mirklī visa pasaule noticēja, ka šeit sit krievu pensionārus. Pēc tam sākās Krievijas neveiksmes. Mūsu iespējas teikt pasaulei taisnību ir mazākas nekā Krievijai. Taču mūsu ārpolitikas speciālistu darbs ir bijis ļoti labs. Mēs panācām to, ka cilvēki sāka skatīties, kas tad īsti notiek. Tad nāca visas pārbaudes, kas pateica, ka nekas tāds nenotiek. Nav neviens reāls pārkāpums bijis. Kad Krievija par neesošiem pārkāpumiem sāk ekonomiskās sankcijas, tad rezultāts ir tāds, ka pašreizējā ES Krievijai gluži neizvirzīs ultimātu, taču ir tuvu pie tā… Mūsu pēdējais ieguvums ir iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (WTO). Krievija arī tur vēlas iestāties, bet mēs jau būsim priekšā, un arī no mūsu balsojuma būs atkarīgs vērtējums. Saistība starp tuvību ES un Krievijas nepatiku ir skaidra. Viņi nevar vērsties pret Igauniju, jo ar to ir sākušās sarunas, un tā jau būtu vēršanās pret ES. Mūs gan vēl mēģina paraut atpakaļ. Tas ir dēļ Krievijas ārējām ekonomiskajām interesēm.
Tilts starp ES kandidātiem
Pagājušā gada nogalē, kad Latvijā bija Ž.Santēra un citu ES līderu vizīte, pēc kā vēlāk izvēlējās kandidātvalstis, ar kurām pirmajām sāks sarunas, jūs televīzijā prognozējāt, ka EK domas nav izšķirošās, Eiropas Parlamentā (EP) mums ir daudz atbalstītāju, un Latvija iekļūs pirmajā kārtā, tomēr rezultātā Igaunija tika priekšā. Kā tas veidojās?
Negribu tam piekrist, jo komisijas pirmais viedoklis bija sadalīt valstis uzreiz divās grupās un ar otro grupu vēl praktiski nerēķināties, bet mēs esam uz tilta starp pirmo un otro grupu, skaidro E.Inkens. Tieši EP un Latvijas nopelns ir šis tilts starp grupām, jo mēs bijām vistuvāk pirmajai grupai. Un šogad mēs mēģināsim panākt, lai sāktos sarunas vēl ar kādu valsti par uzņemšanu ES pirmajā kārtā. Neviens nav tik tuvu šai pirmajai grupai kā mēs. Daudzās jomās par galvas tiesu priekšā mums ir Slovakija, bet tai ir problēmas ar demokrātiju. Gada laikā mēs esam spēji pagājuši uz priekšu. Dažās lietās esam apsteiguši Igauniju. Taču man gribas teikt, ka necik atpalikuši nebijām pērn. Jo izdarīts netika tik daudz, cik tagad novērtēts. Es nedomāju, ka mēs gada laikā esam spēruši septiņjūdžu soļus. Vienkārši daudzas mūsu priekšrocības netika ievērotas iepriekš. Tagad visas mūsu labās īpašības pēkšņi ir pamanītas.
Diviem latviešiem – trīs taisnības
Vai lielais partiju skaits Latvijā ir nelaime?
Nedomāju, ka tā ir nelaime. Tas saistīts ar to pašu pilsonisko sabiedrību. Man šķiet, ka daļa partiju reāli darbojas kā interešu klubi vai draugu biedrības. Nelaime ir tad, kad katrs uzskata, ka var būt politiķis. Tā nav. Politiķis ir profesija, kas prasa atbilstošu izglītību, kuras daudziem nav, bet viņi ar to lepojas. Ja nodibina partiju, tas vēl nenozīmē, ka šis dibinātājs ir politiķis. Tāpat kā, nodibinot SIA, tas vēl nenozīmē, ka būsi labs uzņēmējs. Ir ļoti daudz normālu valstu, kurās ir daudzas partijas, taču mūsu nelaime ir tā, ka Saeimā ir pārstāvētas pārāk daudzas partijas. Piecas partijas būtu maksimums, bet mums ir vairāki labējie, vairāki kreisie, vairāki centristi. Ir partijas ar ļoti līdzīgiem saukļiem un idejām, taču tās ir vairākas, manuprāt, cilvēku ambīciju dēļ.
