Vakar redakcijā uz laikraksta lasītāju jautājumiem atbildēja Latvijas Pašvaldību savienības izglītības un kultūras komisijas loceklis, Jelgavas rajona padomes izpilddirektors Pēteris Salkazanovs.
Vakar redakcijā uz laikraksta lasītāju jautājumiem atbildēja Latvijas Pašvaldību savienības izglītības un kultūras komisijas loceklis, Jelgavas rajona padomes izpilddirektors Pēteris Salkazanovs.
Vai jel kādus dzīves uzlabojumus nākotnē var gaidīt skolēni un skolotāji?
Pēc pāris nedēļām Saeimai otrajā lasījumā vajadzētu pieņemt Izglītības likumu. Gribu cerēt, ka tas atrisinās vairākas būtiskas problēmas. Pirmām kārtām noteiks kvalitatīvu bezmaksas izglītību gan pilsētu, gan lauku skolās. Savukārt Ministru kabinetam ar saviem noteikumiem jānodrošina likuma izpilde. Lai gan bezmaksas pamatizglītība pie mums ir deklarēta, vecāki joprojām ir spiesti «ziedot» skolai noteiktu naudas summu. Rīgā Franču licejā šis «ziedojums» esot 300 latu gadā, Ziemeļvalstu ģimnāzijā 250 latu. Ne tik dāsni, taču «ziedo» arī Jelgavas skolēnu vecāki.
Tātad bērna tiesības uz izglītību nosaka vecāku maka biezums. Dānijā, piemēram, bērnu obligātajā izglītošanā vecāki nedrīkst piedalīties ar savu naudu. Vairākas lietas nonākušas pat tiesā, kad vecākiem bijis jāsamaksā kāds nieks par skolēna ekskursiju. Šajā valstī aizliegts no vecākiem prasīt samaksu par mācību grāmatām un līdzekļiem.
Otrām kārtām, likumam būtu jāatrisina bērnu pirmsskolas izglītošana no piecu gadu vecuma. Astoņdesmito gadu beigās 80 procenti pirmsskolas vecuma bērnu bija jau ieguvuši attiecīgu izglītību un labi sagatavoti ieradās skolas 1. klasē. Tagad pirmsskolas izglītību ir apguvuši tikai 40 pro-centi pirmklasnieku. Līdz ar to pirmajos četros skolas gados skolotājs noņemas tikai ar skolēnu zināšanu līmeņu izlīdzināšanu. Turklāt ir neskaitāmas reizes pierādīts, ka bērns pirmās paliekošās zināšanas apgūst tieši četru līdz sešu gadu vecumā.
Neesmu neko cerīgu dzirdē-jusi par skolotāju darba apmaksas izmaiņām…
Jā, neko labu pateikt nevaru. Līdz 1997. gada 1. janvārim pedagogu algas bija pašvaldību budžetā mērķdotāciju veidā. Pēc šā datuma tās kopsummā 10 miljonu latu tika iekļautas pašvaldības kopējā budžetā bez mērķa iezīmējuma. Toreizējais premjers Andris Šķēle gan solīja tos desmit miljonus pašvaldībām arī ieskaitīt, diemžēl summiņa aizgāja bezdeficīta budžeta veidošanai. Rezultātā valstī ir jau slēgti septiņi bērnudārzi.
Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komisija kopā ar Izglītības un zinātnes ministru Jāni Gaigalu panāca vienošanos ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Ābiķi par to, ka šo naudu, kas nu jau sasniegusi 12 miljonus latu, atdos pašvaldību nākamā gada budžetā kā mērķdotāciju. Diemžēl Ministru kabinets nobalsoja pret. Paliek cerība uz Saeimu.
Pie mums viss augšup vien iet. Arī maksa par medicīnas pakalpojumiem. Vai tad neapstāsies?
1997. gadā toreizējais premjers Andris Šķēle parakstīja Ministru kabineta noteikumus par veselības aprūpes finansēšanas kārtību. Noteikumi paredzēja, ka 25 procentus (ceturto daļu!) no pakalpojuma izmaksām sedz pacienta līdzdalības maksa. Tādā veidā valdība ieguva bezdeficīta budžetu uz iedzīvotāju budžeta rēķina. Lai gan tas ir izdarāms arī citādi: šo naudu var iegūt no nodokļiem, neaiztiekot jau tā plānos iedzīvotāju maciņus. Turklāt pēdējā gada laikā medicīnas budžets ir būtiski audzis, un ir cerības, ka Saeima vēlreiz izdarīs grozījumus budžetā un tie būs veselības aprūpes labā.
Vai jūs uzskatāt, ka nodokļi pie mums tiek godīgi prasīti un godīgi maksāti?
Es esmu par diferencētu aplikšanu ar ienākuma nodokli. Tam, kurš pelna vairāk, arī ienākuma nodokļa likmei ir jābūt lielākai. Un otrs valsts ieņēmumu dienestam un ekonomiskajai policijai jānodrošina šo nodokļu kārtīga iekasēšana. Patlaban visgodīgāk ienākuma nodokli maksā budžeta iestādes. Paradoksāli, bet mūsu reģionā vislielākās ienākuma nodokļa maksātājas ir izglītības iestādes. Uzskatu, ka tieši, diferencējot ienākuma nodokļa likmes, iespējams daudz labāk finansēt sociālo sfēru.
Manam telefonam bija pieslēgušies sveši cilvēki un man nācās par viņu sarunām samaksāt 25 latus. «Lattelekom» solīja man tos atmaksāt, jo pieslēgšanās bija pilnīgi skaidra. Taču tagad saka, ka neesot pamata atmaksai. Ko man darīt?
Balsojiet par sociāldemokrātu Juri Bojāru! Pašlaik viņš ir vienīgais, kas pat caur tiesu cīnās pret monopoluzņēmumiem, kāds ir arī «Lattelekom». Neko citu ieteikt es jums nevaru. Tā kā jums, klājies vēl vairākiem telefona abonentiem, taču ar «Lattelekom» galā nav ticis neviens. Ar monopoluzņēmumu var cīnīties, to likvidējot. Taču pārāk daudziem Latvijā tas ir izdevīgs. Vācu eksperti, kuri vēroja konkursu, sacīja, ka tas nav bijis godīgs, viņi secināja, ka te valda korupcija. Angļu kapitāls, kas monopolistā ieguldīts, kādam ir ļoti izdevīgs.
Labības kombināti ir bagāto uzņēmēju un svešzemnieku rokās. Zemniekam nav graudus kur likt. Kur mēs tā nonāksim?
Jā, tie ir monopoluzņēmumi, kas var atļauties diktēt savus noteikumus. Pat valdība tika piespiesta lemt par izmaiņām graudu tirgū un pārpalikušās labības iepirkšanu. Turklāt daudzi no monopoliem pieder ārzemniekiem. Un vai viņus interesē zemnieku dzīves uzlabošana? Viņus interesē tikai viens peļņa. Diemžēl tāds mums ir bijis lielo uzņēmumu privatizācijas princips atstumt no teikšanas tos, kas ražo izejvielas. Arī valstij tajos nav savas daļas. Tikai viens piemērs. Dānijā bija celulozes rūpnīca, kas deva darbu ap tūkstoš cilvēkiem. Rūpnīcu privatizēja zviedru monopoliste papīrražotāja kompānija. Ne jau aiz mīlestības, bet gan aiz vēlmes likvidēt konkurentu. Tagad dāņu rūpnīca ir slēgta, un vietējās pašvaldības izmisīgi meklē darba vietas tūkstoš bez darba palikušajiem celulozes fabrikas strādniekiem…
«Latvijas gāze», «Latvenergo», «Lattelekom», Latvijas kuģniecība, «Rīgas dzirnavnieks» vai jau ar šiem monopoluzņēmumiem mūsu mazajai Latvijai nav līdz kaklam? Turklāt tādi vēl veidojas un veidojas, ar citzemju kapitālu. Ne tikai produkcijas ražošanai, monopolos apvienojas arī noziedznieki. Bet mūsu monopoluzraudzības institūciju darbs nav jūtams.
Kam nauda, tam vara. Un viņi pasūta likumus, kas dod vēl vairāk naudas. Ekonomiskā vara tiem jau ir, tai klāt liek politisko, un tad nu tu, vienkāršais cilvēks, nekā nevari izlemt…
