Ap 1880. gadu no Viļņas guberņas Jelgavā ieradās Antons Jāzepa dēls Buškevics.
Ap 1880. gadu no Viļņas guberņas Jelgavā ieradās Antons Jāzepa dēls Buškevics. Darba viņš nebijās un sāka strādāt par ielu bruģētāju, ar ko nodarbojās visu savu mūžu. Tepat Jelgavā viņš nodibināja ģimeni, kas bija svētīta ar trīs dēliem un meitu.
Pirmajā pasaules karā 1914. gadā vienu viņa dēlu smagi ievainoja, viens dēls aizgāja bojā revolūcijas laikā. Pārējie atgriezās Jelgavā. Viens no dēliem iekārtoja pilsētas kanalizācijas tīklu un šajā nozarē nostrādāja 21 gadu. Otrs dēls ierīkoja pilsētas ūdensvadu. Meitu apprecēja tautietis un aizveda uz Lietuvu.
Arī dēli nodibināja ģimenes, strādāja un audzināja bērnus.
1941. gadā sākās karš. Vienam no Antona mazdēliem bija jāiet karot. Viņš gāja armijā, kur formastērpam pie zili pelēkās piedurknes bija uzšūts karodziņš sarkanbaltsarkanā krāsā, kur pildīja komandas latviešu valodā un zvērestu nodeva pie sarkanbaltsarkanā karoga. Taču par visu to, karam beidzoties, viņš tika izsūtīts uz tālajiem ziemeļiem. Izsūtīšana skāra arī vecākās paaudzes dzimtas locekli, un viņš Sibīrijā gāja bojā.
Jau trešā Buškevicu dzimtas paaudze strādāja dažādos amatos, dibināja ģimenes, audzināja bērnus, kam tika mācīts, ka visa pamatā ir darbs, gods un cieņa.
Tagad sevi jau apliecinājusi ceturtā paaudze, kurā ir gan atbildīgs pilsētas zemes dienesta ierēdnis, viens ir lektors Latvijas Lauksaimniecības universitātē, gan atbildīgs kultūras darbinieks, gan tehnisko zinātņu bakalaurs, gan mēbeļu ražošanas nozares inženieris, gan celtniecības projektēšanas biroja vadītājs, gan vēl citi dažādi tehniskie darbinieki. Jāpiezīmē, ka šajā dzimtā nav neviena tirgotāja.
Dzimtā ienākuši un ar tās locekļiem ģimenes dibinājuši atbildīgs meliorācijas inženieris, ārsts, ekonomists, lidotājs pilots. Viņi jau veido dzimtas piekto paaudzi, no kuras daži sevi pieteikuši kā sportistus basketbolistus, kas komandas sastāvā nes godu un slavu ne tikai Jelgavai un Ventspilij, bet visai Latvijai.
Līgo vakarā šīs dzimtas pārstāvji sanāca kopā Ozolniekos. Ieradās radinieki no Jelgavas, Rī-gas, Limbažiem, Ventspils, Lietuvas un pat no Anglijas kara laikā šai zemē nokļuvušie.
Neapšaubāmi, šādi saieti attīsta dzimtai piederīgajos pašapziņu, patriotismu, piederību tautai, kurā viņi ieauguši ar saknēm.
P.S. Lietuvas Seimā ir deputāts ar tādu pat uzvārdu. Bet tā jau ir cita vēsture.
