Šodien noslēdzas pretendentu pieteikšanās uz akciju sabiedrības «Latvijas keramika» valsts kapitāla daļas izsoli (turpat 81 procents jeb 9540 akcijas vairāk nekā 267 tūkstošu latu vērtībā).
Šodien noslēdzas pretendentu pieteikšanās uz akciju sabiedrības «Latvijas keramika» valsts kapitāla daļas izsoli (turpat 81 procents jeb 9540 akcijas vairāk nekā 267 tūkstošu latu vērtībā).
Norēķini stabilizējas
Keramikas uzņēmums Jelgavā izveidots 1964. gadā. Šobrīd tas nodarbina gandrīz pustūkstoti strādājošo. Akciju sabiedrības prezidents Jānis Gasparenoks teic, ka šogad atsākta regulāra darba algu izmaksa un nodokļu maksājumi. Kopš 1992. gada iekrātais nodokļu parāds kopumā pārsniedz divus miljonus latu. J.Gasparenoks uzskata, ka kredītsaistības piecos gados iespējams nokārtot. Stabila ir sadarbība ar «Latvijas balzamu», nodrošinot māla krūku piegādi. Pamazām rodas tirgus attiecības ar Skandināvijas valstīm. Tiesa, ar Krieviju sais-tītās cerības joprojām ir bez rezultātiem.
Domā par nodarbinātajiem
Tikšanās reizē pilsētas domē ar Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli akciju sabiedrības vadītājs otrajā privatizācijas kārtā piedāvāja uzņēmuma valsts kapitāla daļu pārdot uzņēmuma valdei par vienu latu. Tādējādi pilsētas dome parāda apjomā varētu kļūt par ražotnes līdzīpašnieku. Vēlāk to atzina par pārāk sarežģītu.
Kompromisus nepieļauj
J.Naglis atgādinājis, ka ražošana vēl nenozīmē rentabilitāti un ka akcionāru loka paplašināšanai, piesaistot kapitālu no ārpuses, bijis pietiekami laika. Privatizācijas aģentūras juridiskā departamenta jurists Toms Zeikats «Ziņām» teica, ka uzņēmuma kolektīvs varēja izmantot iespējas izsoles pirmajā kārtā, kad 9555 akcijas bija sadalītas vairākās paketēs un norēķināšanās bija iespējama arī sertifikātos (puse uz pusi). Toreiz piecas akcijas iegādājusies tikai viena akciju sabiedrības darbiniece, desmit akcijas nopircis kāds Vācijas pārstāvis.
Privatizācijas aģentūrai izsole svarīga arī tāpēc, lai vairotu privatizācijas fonda līdzekļus, kuru apjoms šogad krājas lēni.
Interesenti apmeklē ražotni
Otrajā izsolē visas akcijas apvienotas vienā paketē un tās sākotnējā vērtība ir 267 tūkstoši lati. Izsoles solis Ls 5000. Šādi līdzekļi, protams, nav pa spēkam ne pašam uzņēmumam, ne pašvaldībai. Un arī kopumā otrās kārtas izsoles noteikumi ir bargāki. Tas vedina uz domām, ka no šīs kārtas jau nu ne tik nevar gaidīt kādu interesi. Privatizācijas aģentūra kā izsoles organizētāja ziņas par pieteikumiem un informāciju par pretendentiem nesniedz. Savukārt aizkulisēs jūtama rosība. «Latvijas keramikas» pārstāvji atzīst, ka tā ir negaidīta.
Jelgavas ražotnē kopš izsoles noteikumu apstiprināšanas pabijuši vairāki interesenti firma «Brocēnu keramika» un SIA «BAF» no Rīgas, kā arī Īrijā reģistrēta ārzonas firma «Paviros Limited», kuru pārstāvējis kāds Krievijas uzņēmējs. Protams, viennozīmīgi nevar spriest par intereses iemesliem, tomēr svarīgākais acīmredzot varētu būt 29. augustā gaidā-mā izsole.
Patiesās intereses rādīs laiks
Dublinā reģistrētās ārzonas kompānijas, kuras pamatkapitāls nesasniedz pat 200 dolārus, interese par šejienes keramikas ražotni manīta jau agrāk. Šejienieši to uztver tradicionāli un ne jau tai labākajā nozīmē. J.Naglis tikšanās reizē domē norādīja, ka problēma nav jāskata tikai no populistiskā viedokļa vien. Krievijas uzņēmējiem ārzonas firmu izmantošana esot gandrīz vienīgais veids, kā ienākt citās valstīs tik mežonīgi esot turienes nosacījumi. Uzzināt, vai aģentūras ģenerāldirektors savu viedokli šajā sakarā nav mainījis, «Ziņām» neizdevās. Taču par ārzonas firmas patiesajām interesēm liecinās tās tālākā stratēģija. Protams, ja vien tā ir pieteikusies izsolē. Šīs nedēļas sākumā pēc ārzonas starpniekfirmas pasūtījuma uz Sanktpēterburgu Krievijā aizceļo vēl viena 15 tūkstošu dolāru vērta un jau apmaksāta krava ar «Latvijas keramikas» produkciju. «Paviros Limited» pārstāvji atzinuši, ka šejienes trauki Krievijā novērtēti atzinīgi.
