Vēl nebija aizmirsušies Dziesmu svētku prieki un rūpes, «dziesmu karu» smarža un negulētās naktis, kad Jelgavas 2. vidusskolas koris «Skali» pulcējās mēģinājumos, lai iemācītos jaunas dziesmas.
Vēl nebija aizmirsušies Dziesmu svētku prieki un rūpes, «dziesmu karu» smarža un negulētās naktis, kad Jelgavas 2. vidusskolas koris «Skali» pulcējās mēģinājumos, lai iemācītos jaunas dziesmas. Starptautiskais habanēru un polifonās mūzikas konkurss Spānijas kūrortpilsētiņā Torevjehā bija pietiekams iemesls neslinkot.
Septiņi mēģinājumi, kas paiet ražīgā darbā, dod korim drosmi izmēģināt laimi tālajā Spānijā.
22. jūlija rītā «Skali» savas diriģentes Guntas Paškovskas vadībā kāpj autobusā, lai brauktu pretīm dienvidiem un habanērām, lai šķērsotu vienu valsti pēc otras.
Ātra braukšana mijas ar smagām dīkstāves stundām, ko sagādā «korķi» uz Vācijas autoceļiem un autobusa riepu «zalves» (viena turpceļā, otra mājup braucot).
Naksnīgā pastaiga pa Vācijas pilsētiņas Nirnbergas centru, īss fotografēšanās brīdis pie Eiropas parlamenta ēkas Strasbūrā (sestais no labās tur plīv Latvijas ka-rogs), dažas atpūtas stundas viesnīcā Lionas tuvumā, un tad jau ceturtās dienas pievakarē ieraugām Spānijas otrās lielākās pilsētas Barselonas spožās gaismas.
Uzreiz tiekam iemesti pavisam citā pasaulē, kur saules riets tiek uzskatīts par signālu izklaides un atpūtas sākumam. Pilsētas galvenajās ielās, kafejnīcās un veikalos pulcējas cilvēki pa vienam, divatā, ar bēniem, pat ar zīdainīšiem ratiņos, nolēmuši nedēļas nogalē no sirds papriecāties. Kurš jaunāks un izturīgāks no mums, tas arī cenšas kāri ieelpot Barselonas naksnīgo gaisu…
Tā kā Barselona ir liela un visas ievērojamās vietas ar kājām izstaigāt nav iespējams, otrā rītā kāpjam vien savā autobusā. Mums izdodas iepazīties ar spāņu arhitekta, jūgendstila meistara Antonio Gaudi slavenāko celtni Sv.Ģimenes baznīcu un citām ēkām, kas izkaisītas pa visu pilsētu. Fotografējamies pie eksotiskiem augiem un palmām pilsētas skaistākajā parkā. Uzbraucam pilsētas augstākajā vietā, kur uzcelta Sv.Jēzus sirds baznīca. No turienes var pārredzēt visu 2,5 miljonu pilsētu. Un tad atkal laiks kāpt mūsu «guļamvagonā», lai šoferi līdz vakaram paspētu mūs aizvest vēl 500 kilometru. Tieši tik liels attālums šķir Katalonijas novada centru Barselonu no Valensijas apgabala pilsētiņas Torevjehas.
Tie pēdējie kilometri arvien šķiet tie grūtākie. Šķērsojot Pireneju kalnus, sastopam vēl lielāku karstumu un sausumu. Visapkārt tikai kalni un klintis, bet akurātos saulespuķu un vīnogu laukus pamazām nomaina mandarīnu un olīvu plantācijas. Braucam paralēli Vidusjūrai, bet otrpus ceļam aizvien biežāk sāk parādīties dīvaini, mazi ezeriņi. Vēlāk uzzinām, ka Torevjehas apkārtne ir slavena ar sālsraktuvēm, un tad saprotam arī, kas tie par baltiem, piramidāliem uzkalniņiem ezeriņu malās.
Ir vēla nakts, kad iebraucam Torevjehā, un smiekli un joki nevienam vairs nav prātā. Mums jāatpūšas, lai jau rītvakar būtu «formā».
Pirmajā dienā Torevjehā (27. jūlijā) korim jāaizmirst atpūta. Paspējam tikai izstaipīt kaklus baseina un Vidusjūras virzienā sauļoties un peldēties aizliegts! Tas ir kaitīgi balsij.
Sākam vingrināties tūlīt pēc brokastīm un tā paiet visa diena. Vakarā viena no konkursa oranizatorēm Končita iepazīstina mūs ar sacensību norises vietu un atļauj brītiņu pamēģināt, kā skan. Uz skatuves jūtamies labi. Tā ir brīvdabas estrāde. No Vidusjūras vējiem un tūristu burzmas to pasargā akmens mūra sienas.
Habanēru un polifonijas konkursi Torevjehā notiek kopš 1955. gada Tas radies, lai rosinātu interesi par spāņu zemes un šā novada folkloru (katram Spānijas novadam esot savas habanēras), kā arī, lai attīstītu mūzikas kultūru. Sākotnēji konkursos piedalījušies tikai vietējie kolektīvi, bet kopš astoņdesmito gadu vidus tas kļuvis par starptautisku pasākumu. No Latvijas Torevjehā bijuši jau trīs kori: «Sindi putnu dārzs» 1991. gadā, «Zvani» 1993. gadā un «Kamēr…» 1997. gada vasarā. Vieskolektīvu piesaistīšana iesākta ar mērķi celt pašmāju koru līmeni. Kaut arī žūrija preses konferencē vairākkārt uzsver, ka pasākums ir ļoti izdevies un tik augsts Spānijas koru meistarīgums kā šogad, neesot vēl dzirdēts, es jūtos šokēta: spāņu kolektīvu līmenis ir visnotaļa viduvējs. To pamana ne tikai manas izskolotās un Radio darbā trenētās ausis, to sadzird arī ikviens «Skalu» dziedātājs.
Šogad konkurss ilgst nedēļu no 26. jūlija līdz 2. augustam, tajā piedalās 12 Spānijas kori un astoņi vieskolektīvi. Bez mums uzstājas kori no Kubas, Dienvidslāvijas, Krievijas, Ungārijas, Čīles, Venecuēlas. Dienā ir karsts termometra stabiņš uzticīgi rāda plus 40, tādēļ konkursanti priekšnesumus sniedz tikai no pulksten 23. «Skaliem» tas iekrīt otrās dienas pusnaktī. Noskaņojums visiem labs, kā varam, tā muzicējam. Pašiem liekas, ka habanēras izskan labāk nekā jebkad iepriekš. Vienīgais mīnuss garajā ceļā nogurušās balsis un dažs labs «kūlenis» spāņu valodas izrunā. Klausītājiem patīk, par kori interesējas Radio un TV. Darbiņš padarīts, nu jāgaida žūrijas vārds un laiks līdz nedēļas beigām jāizmanto visu atvēleto labumu izbaudīšanai.
Dzīvojam kopā ar citiem vieskolektīviem viesnīcā, kas atrodas kūrortrajonā, netālu no Torevjehas centra. Ir tikai jāizvēlas: nokāpt pa kāpnēm un iegāzties baseinā, vai arī doties uz pludmali un pamēģināt Vidusjūras sāļo ūdeni. Lielāka daļa no mūsējiem izvēlas abus.
Tās ir tik skaistas un bezrūpīgas dienas, kurās visa ir pārpārēm saules, siltuma, Vidusjūras, palmu, eikaliptu… Un kur tad vēl brokastu, pusdienu un vakariņu pilnie šķīvji ar spāņu ēdieniem, piemēram, paeļja, kas sastāv no rīsiem ar gliemežiem, gaļu vai desu. Vakaros braucam klausīties mūziku kā dzied citi konkursanti. Tas dod iespēju salīdzināt latviešu kora dziedāšanas kultūru ar svešām kora skolām.
Kā bērni priecājamies Eiropā lielākajā kaktusu un palmu parkā Elčā. Nudien tie ir Lutauši salīdzinājumā ar mūsu puķupodu kaktusiņiem, turklāt daudziem no šiem adataiņiem ir pats ziedēšanas laiks. Un kur tad vēl daudzo krāsu ūdensrozes…
Beidzot klāt ir konkursa laureātu paziņošanas brīdis, kam seko brauciens mājup. Šis ir viens no konkursiem, kur «vienā maisā» tiek likti kā amatieri, tā profesionālie kolektīvi. Uzvar skanīgākās un labāk nostādītās balsis. Jelgavas 2. vidusskolas ko-rim, protams, nav pa spēkam mēroties ar profesionāliem dziedātājiem. Bet galu galā vai tad vieta ir noteicošā! Galvenais ir apliecināt sevi kā muzikāli spilgtu kolektīvu. «Skaliem» tas izdevās gods godam. Tiek dibināti draudzīgi sakari ar Čīles koristiem, komplimentus saka starptautiskā Belģijas koru konkursa rīkotājs.
2. augustā sakām Spānijai ardievas, cerēdami, ka varbūt vēl kādreiz te atgriezīsimies. Palika taču vēl tik daudz nepasmaržotu kaktusu, vēl tik daudz neizkāpelētu palmu…
P.S. Pateicos korim «Skali» un diriģentei Guntai Paškovskai, kas deva man iespēju aizbraukt uz konkursu un redzēt Spāniju.
