Tas bija 1975. gadā, kad Teteles sakaru nodaļā iesniedzu lūgumu ierīkot manā dzīvoklī telefonu.
Tas bija 1975. gadā, kad Teteles sakaru nodaļā iesniedzu lūgumu ierīkot manā dzīvoklī telefonu. Vīrs bija 1. grupas invalīds, zvanīt vajadzēja pat nakts vidū. Taču tā paša gada 3. aprīlī es saņēmu atbildi, ka tūlīt ierīkot nevar, lai gaidu savu rindu (nr.189).
To pacietīgi gaidīju līdz pat 1997. gadam. Šajos gados daudz kas ir mainījies. Vīrs ir miris, dēls ar ģimeni pārcēlies uz citu vietu. Esmu palikusi viena pati, tādeļ telefons ir ļoti vajadzīgs. Gāju uz abonentu daļu interesēties, cik tālu mana rinda pavirzījusies uz priekšu. 1997. gada 24. martā saņēmu atbildi, ka mans pieprasījums tiks apmierināts rindas kārtībā, termiņus man paziņošot. Nekādas ziņas nepienāca, un es maijā gāju atkal uz to pašu abonentu daļu. 22. maijā saņēmu vēl vienu negatīvu atbildi. Trešoreiz gāju 1997. gada novembrī. Nepieslēgšot man tagad to telefonu, nevarot. Bet tajā laikā mūsu mājas 1. stāva dzīvoklī tika noņemts telefons un pievienots Ānes Celtnieku ielas 9. mājas vienā dzīvoklī. Bet viņi rindā gaidīja ne ilgāk par mēnesi…
Šovasar saņēmos un vēlreiz gāju uz abonentu nodaļu, lai skaidri uzzinātu, kāpēc manā dzīvoklī telefonu nevar ievilkt. Skaidru atbildi nedabūju. Mūsu mājā ir astoņi dzīvokļi, četros ir telefons, viens no tiem patlaban ir atvienots. Abonentu daļā man ieteica runāt ar tehniskās daļas vadītāju Juberta kungu, taču viņa atbilde man nav saprotama telefons manā dzīvoklī strādāšot mazāk nekā nestrādāšot, telefona ierīkošana būšot dārga, jo kabeļi esot veci un būšot jāmaina, turklāt viņš tikai nesen strādājot šajā amatā.
Vai tad Juberta kungam būs jāmaksā?
Ar cieņu, Lidija Zmičerevska Cenu pagasta Tetelē
