Pēc Jaunās Derības jaunā tulkojuma izdošanas katoļu draudzes tomēr turpinās lietot parasto katoļu liturģisko Bībeles tulkojumu, jo mūsu dievkalpojumos tam ir īpašs statuss.
Pēc Jaunās Derības jaunā tulkojuma izdošanas katoļu draudzes tomēr turpinās lietot parasto katoļu liturģisko Bībeles tulkojumu, jo mūsu dievkalpojumos tam ir īpašs statuss. Ja katoļticīgie vēlas lasīt jauno, viņiem ir tiesības to darīt. Kardināls Jānis Pujats to ir labojis, salīdzinot ar jauno latīņu “Vulgatu”, kas ir oficiālais katoliskās baznīcas tulkojums.
Nevaru noliegt jaunā tulkojuma pozitīvās īpašības. Tas tapis zināmā sadarbībā starp Latvijā pārstāvētajām kristīgajām konfesijām. Kopā ar daudziem brīvprātīgajiem ekspertiem, kas paliks anonīmi un patiešām ziedojušies ar lielu pašaizliedzību un bez atlīdzības, tulkošanas komisija ieguldījusi ievērojamu darbu. Sagatavots diezgan kvalitatīvs tulkojums no precizitātes un no mūsdienu latviešu literārās valodas viedokļa.
Var priecāties, ka notika sadarbība starp Latvijas kristīgajām konfesijām, bet nezinu, vai var runāt par īstu ekumenisku tulkojumu, jo tas nav tapis saskaņā ar nopietniem ekumenisma principiem, ko piedāvā katoliskā baznīca. Latvijā šajā ziņā, iespējams, vēl neesam pietiekami izauguši un nobrieduši. Pāvesta padome, lai veicinātu kristiešu vienību, izstrādājusi direktīvas starpkonfesionālo Bībeles tulkojumu sagatavošanā. Pēc tām kristīgajām konfesijām, kas iesaistās Bībeles tulkošanā, vispirms būtu jāapstiprina tulkotāju, tad revīzijas komisija un visbeidzot vēl būtu konsultantu komisija, kurā varētu tikt pārstāvēti arī cilvēki, kas nav speciālisti. Piemēram, franču ekumeniskajā Bībeles tulkojumā 1972. gadā šie principi jau ievēroti un arī pareizticīgā baznīca to aprobēja. Diemžēl jau no sākuma jaunais latviešu tulkojums netapa pēc šiem nopietnajiem principiem. Var nožēlot, ka pareizticīgā baznīca netika oficiāli iesaistīta un Jaunās Derības tulkošanas komisiju neapstiprināja lielākās Latvijas kristīgās konfesijas. Protams, varam priecāties, ka galvenās konfesijas kaut kādā veidā tika piesaistītas. Beigās arī kardināls J.Pujats salīdzināja tulkojumu ar jauno latīņu “Vulgatu”. Es kā katoliskās baznīcas eksperts Bībeles ekseģēzē (izskaidrošanā un tulkošanā – red.) īpaši iesaistījos četru evaņģēliju tulkojuma pirmā varianta labošanā. Izmantoju zināšanas Svēto Rakstu pētīšanā, ko esmu ieguvis vairākās universitātēs Rietumeiropā (doktora grādu ieguvu Šveicē Fribūras universitātē, bet kā asociētais profesors strādāju Francijā Notre Dame de Vie teoloģiskajā augstskolā). Četru evaņģēliju tulkojuma pārstrāde ilga vairākus gadus. Diemžēl beigās dažādu iemeslu dēļ darbs tika sasteigts, jo pārējo Jaunās Derības grāmatu tulkojums bija jālabo tikai dažus mēnešus, tādēļ nevaru īsti garantēt tā kvalitāti.
***
Redakcijas piebilde: “Katoļu Baznīcas Vēstneša” 29. aprīļa numurā sarunā ar Vatikāna radio korespondentu Aigaru Brikmani kardināls Jānis Pujats, vērtējot Jaunās Derības jauno tulkojumu, teic, ka viņš gandrīz gadu piedalījies pēdējā tekstu slīpēšanā (viss tulkošanas process ilga divpadsmit gadu). “Viņi (tukotāji – red.) bija tulkojuši no grieķu valodas, bet es skatījos no latīņu valodas puses, latvisko salīdzināju ar latīņu tekstu. Par lielu prieku tika konstatēts, ka jaunā “Vulgata” ļoti sakrīt ar grieķu oriģinālu,” piebilst kardināls. Viņš Jaunās Derības tulkotājiem norādījis visus momentus, kur vajadzētu ko precizēt. “Domāju, ka pāris vietās valodnieki bija jau noguruši labojot, un palikušas pāris nepilnības, kā arī gramatiskās kļūdas,” J.Pujats tomēr uzsver – darbs būs valodā, kurā vairs nav ģermānismu, un cerīgi secina, ka visi priecāsies, to lasot.
