Vīnu gatavo vismaz 50 valstīs. Tas ir visplašāk pieejamais dzēriens pasaulē. Nevienam pārtikas rūpniecības izstrādājumam nav tik daudz varietāšu kā vīnam.
Vīnu gatavo vismaz 50 valstīs. Tas ir visplašāk pieejamais dzēriens pasaulē. Nevienam pārtikas rūpniecības izstrādājumam nav tik daudz varietāšu kā vīnam. Vīns ir arī vienīgais lauksaimniecības produkts, uz kura etiķetes parādās ne tikai valsts, apgabals, bet bieži vien vietas nosaukums, kur atrodas vīna dārzi.
Eirpou un teritoriju ap Vidusjūru sauc par tradicionālām (vecām) vīna zemēm. Ameriku, Austrāliju, Jaunzēlandi un Dienvidāfriku par jaunajām. Taču jaunā vīna pasaule ir veidojusies sadarbībā ar veco. Piemēram, Francijas vīndari centās nopirkt zemes Amerikā, Austrālijā un citur starp 30. un 50. paralēli. Viņi arī sūtīja turp savus bērnus mācīties, lai mazinātu vīna ražotāju konkurenci.
Jebkuru vīnu pasaulē mēdz salīdzināt ar standartu Francijā, kas pēc kvalitatīvu vīnu šķirņu daudzveidības ir 1. vietā pasaulē. Vīnu kvalitāti, šķirni, stādījumu platības, iegūto hektolitru daudzumu no hektāra stingri reglamentē Francijas likumi. Pavisam Francijā ir akceptēti 12 vīna ražošanas apgabali ar visai populāriem nosaukumiem, piemēram, Bordo, Burgundija, Šampaņa.
Pasaulē labākos sarkanos vīnus ražo Bordo apgabalā, kur no 100000 hektāriem vīnogu stādījumu iegūst 67 miljonus hektolitru vīna. No katrām piecām vīna pudelēm katra ceturtā ir sarkanvīna. Sarkanvīnu iegūst no Cabernet Sauvignon un Merlot šķirnes vīnogām un pilnīgi tas nogatavinās 10 15 gadu laikā. Vīnam ir raksturīgs upeņu un vaniļas aromāts un ļoti izteikta garša
Vēl Bordo Gravas un Soternas rajonos ražo baltos vīnus saldos un nesaldos. Soternas rajonā ražotais Šato d’ Ikema skaitās dārgākais gaišais vīns pasaulē.
Burgundijas apgabalā tiek ražots pasaulē iecienītais gaišais vīns Šablī no Chardonnay šķirnes vīnogām un sarkanvīns Cote D’OR no Pinot Noir šķirnes vīnogām.
Ļoti iecienīts ir Božolē rajonā ražotais sarkanvīns Beajolais Noveau.
Šampaņas apgabals Francijā ir pazīstams ar savu dzirkstošo vīnu šampanieti, kam raksturīga labā nozīmē rauga buķete, riekstu un grauzdējuma smarža. Arī šā vīna ražošanu stingri reglamentē Francijas likumi.
Itālija ir viena no lielākajām vīna ražotājvalstīm. Itālijā ražo visa veida vīnus un to varietātes mainās, šķērsojot valsti no ziemeļiem uz dienvidiem. Itālijā visur ir dabūjami viegli un vienkārši vietējas izcelsmes vīni, taču šeit ražo arī augstvērtīgus vīnus. Itālijā visur audzē vīnogas, to šķirņu skaits sasniedz vairākus tūkstošus.
Plašais itāliešu vīna klāsts un to daudzveidība apgrūtina vīna kvalitātes novērtējumu. Katrs vīna ražošanas apgabals piedāvā sava stila vī-nus, ko vīndari ir izkopuši gadu gaitā.
Tomēr jāatzīmē, ka Toskānas provincē ražotajam sarkanvīnam Chianti Classico ir visaugstākā kvalitāte. Speciālisti uzskata, ka tas ir viens no pasaulē kvalitatīvākajiem sarkanajiem vīniem. Pasaulē pazīstams arī viens no slavenākajiem dzirkstošajiem vīniem Asti Soumante, ko ražo Pjemontas apgabalā.
Arī Sicīlijā ražo vīnu īpatnējo Marsalu, ko gatavo no baltām vīnogām, raudzēšanas gaitā pievienojot vīnogu vīna destilātu un iebiezinātu vīnogu sulu.
Spānija ir trešā lielākā vīna ražotājvalsts pasaulē. Tajā valda sarkanvīns un labākais nāk no ziemeļiem. Taču mums Spānija vairāk asociējas ar salveno heresu, ko angļu valodā sauc par šeriju. Karstais klimats un neparastā augsne Jerez de la Frontera ir ļoti piemērota, lai izgatavotu pamatvīnu, ko tālāk izmanto heresa ražošanai. Spānijā ir 40 vīna ražošanas apgabali.
Vācija ir zeme, kas lepojas ar savu Riesling, ko izgatavo no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko savukārt skaita par vienu no labākām vīnogu šķirnēm pasaulē. Vācijā vīna dārzi aizņem ap 100000 hektāru un tajā ir 13 vīna ražošanas apgabali. Vislielākās platības aizņem Muller Thurgo, Riesling, Silvaner šķirnes vīnogas. Lielākoties Vācijā ir gaišo sķirņu vīnogas, tikai 15 procentus platību aizņem sarkanās šķirnes, galvenokārt Spatburgunder (Pinot Noir).
Vācija eksportē 27 procentus savu vīnu un tā ir lielākā vīnu importētājvalsts. Panākumi vīna eksportā lielākoties saistīti ar saldeno un maigo vīnu Liebfraumilch, kas nosaukts Vormsas apkaimes nelielas baznīcas vārdā. Tā pagatavošanai lieto vairāku gaišo šķirņu vīnogas.
Vācu vīni ir visvieglākie pasaulē un to raksturīgākā īpašība ir zemais alkohola saturs. Gaišie vācu vīni ir svaigi, atspirdzinoši, ar patīkamu augļu aromātu. Dzirkstošos vīnus Vācijā izgatavo pēc otrreizējās fermentācijas lielā cisternā.
No pārējām Eiropas vīna zemēm jāpiemin Portugāle ar pasaulslaveno portvīnu un madeiru, Grieķija, kur vīndari ir spējuši saglabāt savas tradicionālās vīna gatavošans metodes, Ungārija ar pasaulē slaveno Tokaji, Rumānija ar Cotnari.
No jaunās vīna pasaules vispirms jāmin ASV ceturtā lielākā vīna ražotāja pasaulē. Noteicošais faktors kvalitatīva vīna izveidē te ir vīnogu šķirne un klimats, nevis augsne. 95 procentus no visiem ASV vīniem gatavo Kalifornijā, kur ir vairāki vīna ražošanas apgabali Sanfrancisko līcis, Montereja, Santabarbara, Napas ieleja, ko uzskata par Kalifornijas vīna ražošanas sirdi. Galvenās šķirnes ir Cabernet, Chardonnay, Pinot Noir, Merlot. Izcilus un burvīgus vīnus gatavo no vietējās šķirnes Zinfaudel.
Dienvidamerikā jāmin Čīle, kur ir vīnogu audzēšanai piemērots klimats. Argentīna ir piektā lielākā vīna ražotājvalsts, kas kļūst aizvien slavenāka ar savu Malbec sarkanvīnu.
Austrālijas vīni izceļas ar svaigumu un augļu garšu, tie ieņem stabilu vietu jaunajā pasaulē. Austrālijā ir vairāk nekā 700 vīna darītavu ar milzīgu vīna kvalitātes un stila amplitūdu. Pasaulē pazīstami vīni Semillon, Grange, Hermitage un citi.
pēdējā laikā labus panākumus guvuši Dienvidāfrikas vīndari. Taču stila ziņā to vīni ir ļoti savdabīgi un nelīdzinās pasaules klasiskajiem vīniem.
