Telefonakcijā ar domes priekšsēdētāja vietnieku Raiti Vītoliņu iedzīvotājiem pārpratumus varētu izraisīt atzinums, ka «ērtību līmenis ir samazinājies un iedzīvotājiem ir tiesības prasīt samazināt samaksu.
Telefonakcijā ar domes priekšsēdētāja vietnieku Raiti Vītoliņu iedzīvotājiem pārpratumus varētu izraisīt atzinums, ka «ērtību līmenis ir samazinājies un iedzīvotājiem ir tiesības prasīt samazināt samaksu. Saskaņā ar likumu īres maksa būtu jāsamazina.» Lai gan atzinums, kā apgalvo domes preses dienests, ir pareizs, nekustamā īpašuma pārvalde ar domes preses dienesta starpniecību to vēlējusies precizēt. Tā kā pats precizējums izrādījās neprecīzs, «Ziņas» aicināja palīgā domes juridiskās nodaļas vadītāju Normundu Pūci.
Konkrēto jautājumu pētot, nepieciešams vadīties no LR likumiem, MK lēmumiem un domes normatīvajiem dokumentiem. Kārtību, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, nosaka pagājušā gada jūlijā Ministru kabineta apstiprinātie 253. noteikumi. Tur cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja kāds no komunālajiem pakalpojumiem uz laiku netiek sniegts, tas vēl nenozīmē, ka tādejādi samazinās dzīvokļa labiekārtotības pakāpe. Par nesaņemto pakalpojumu vienīgi netiek aprēķināta samaksa. Noteikumi arī paredz, ka «izīrētājs īres maksu atsevišķiem dzīvokļiem var samazināt vai palielināt līdz 20 procentiem atkarībā no dzīvokļa labiekārtotības, stāva un citiem dzīvokļa kvalitātes faktoriem». Respektīvi, tas iespējams individuālos gadījumos nevis masveidā, par kādu uzskatāma centralizēta siltā ūdens padeves pārtraukšana visai pilsētai. Lai īres maksa tiktu samazināta, īrniekam ar attiecīgu lūgumu jāgriežas pie izīrētāja. Sakaņā ar likumu par to atzīstams nama īpašnieks (dome) vai valdītājs (nekustamā īpašuma pārvalde).
Likums par īri arī nosaka, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem neietilpst dzīvokļa īres maksā, ja tos nesniedz izīrētājs.
