Tīrot nesen uzieto hercogu pils pagrabtelpu, ko ar laiku iecerēts pielāgot tūristu apskatei, Lauksaimniecības universitātes strādnieki atraduši divas gandrīz četrus metrus augstas čuguna kolonnas ar savdabīgiem rotājumiem.
Tīrot nesen uzieto hercogu pils pagrabtelpu, ko ar laiku iecerēts pielāgot tūristu apskatei, Lauksaimniecības universitātes strādnieki atraduši divas gandrīz četrus metrus augstas čuguna kolonnas ar savdabīgiem rotājumiem. Augstskolas direktora vietnieks pils ekspluatācijas jautājumos Valdis Āboliņš un Jelgavas pils vēstures labs zinātājs, pensionētais celtniecības inženieris Jānis Zirdziņš ir pārliecināti, ka abas kolonnas saglabājušās vēl no vecās, 17. gadsimtā būvētās pils, un tās greznojušas celtnes galveno portālu. Rundāles pils muzeja nodaļas vadītāja Lauma Lancmane, paužot sajūsmu par unikālo atradumu, piebilda, ka, viņasprāt, kolonnas ir apbrīnojami labi saglabājušās. Turklāt čugunā lietā rotājuma ziedu tips ļauj datēt kolonnu izgatavošanas laiku un gūt apstiprinājumu tam, ka tās tiešām ir no vecās pils portāla. Tagad atliek gudrot, kā restaurēt šīs vēstures liecības.
Valdis Āboliņš arī pastāstīja, ka pašreizējās, Rastrelli projektētās pils muzejā glabājas senas gravīras, kurās redzama vecās pils konfigurācija, taču precīzi izmēri un novietojums attiecībā pret jauno pili nav zināms. Taču, ierīkojot drenāžu un atrokot vecās pils pamatus Lielupes krastā, izdevies daudzmaz precizēt hercogu laikā būvētās pils atrašanās vietu. Izrādās, ka gadsimtu griežos itin labi saglabājušies ārsienu un vairāku šķērssienu pamati. Tas lielā mērā ļauj mainīt līdzšinējo pieņēmumu, ka Rastrelli jauno pili būvējis uz vecās pamatiem.
Tagad ir pamats domāt, ka vecā pils atradusies nedaudz nostāk no jaunās, tuvāk upei L burta veidā. Savukārt pērnvasar uzietie pamati liek domāt, ka arī vecās pils baznīca atradusies ārpus pašreizējās pils kontūrām.
Turklāt šovasar izdevies atklāt vecās pils nocietinājuma vaļņu fragmentus un secināt, ka to nostiprinājumu veidojušas guļbaļķu konstrukcijas.
