Par kara noziegumiem civiliedzīvotāju slepkavībām 1944. gada maijā Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā šā gada 14. augustā apcietināts kāds 1923. gadā dzimis vīrietis.
Par kara noziegumiem civiliedzīvotāju slepkavībām 1944. gada maijā Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā šā gada 14. augustā apcietināts kāds 1923. gadā dzimis vīrietis.
Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Uldis Strēlis pastāstīja, ka aizturētais Vasīlijs Kononovs tiek apsūdzēts deviņu civiliedzīvotāju slepkavībās. Starp nogalinātajiem bijusi arī kāda sieviete stāvoklī.
Slepkavības Kononovs vadījis, būdams sarkano partizānu grupas līderis fašistiskās Vācijas armijas aizmugurē.
Tiek uzskatīts, ka pašlaik pierādītas visas slepkavības, kā arī divu viensētu nodedzināšana un civiliedzīvotāju aplaupīšana.
Pēc Strēļa vārdiem, arī pats Kononovs neesot slēpis, ka bijis sarkano partizānu grupas vadītājs, taču centies neatklāt nodarītos kara noziegumus. Tomēr reizēm viņam nav izdevies noklusēt arī to.
Pašlaik esot uzzināti gandrīz visi partizānu grupas locekļi, taču vairāki no viņiem jau esot miruši. Tomēr Strēlis atzina, ka dzīvi palikušie kara noziedznieki arī, iespējams, tiks saukti pie kriminālatbildības, ja viņus izdosies atrast.
Nodaļas vadītājs pieļauj iespēju, ka šī pati sarkano partizānu grupa vainojama vēl citos kara noziegumos. Taču Strēlis nevēlējās konkretizēt, kādos, līdz tie nebūs pierādīti.
Ziņas par šās sarkano partizānu grupas nodarītajiem noziegumiem nodaļas darbinieki atraduši arhīvos. Par šiem noziegumiem liecinājuši arī izdzīvojušie sādžas iedzīvotāji.
Šobrīd Kononovam, kurš ievietots pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā, varētu uzrādīt sākotnējo apsūdzību pēc krimināllikuma panta par kara noziegumiem.
Saskaņā ar likumu par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem vai ar mūža ieslodzījumu. Turklāt šāda veida noziegumiem, tāpat kā noziegumiem pret cilvēci, nav noilguma.
