Kā norēķināties par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem?
Kā norēķināties par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem?
Likums «Par dzīvojamo telpu īri» nosaka, ka īrnieks vai īpašnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Publicējam Ministru kabineta noteikumus nr. 253/1997.
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvokļa īrnieks, privatizēta dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļa īpašnieks kooperatīvā, denacionalizētā, valsts vai pašvaldības mājā (turpmāk īrnieks) norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, asenizāciju, gāzi, elektroenerģiju, liftu, kolektīvo TV antenu, kabeļu TV, radiotranslāciju un telefonu).
2. Par komunālajiem pakalpojumiem, kuru uzskaite tiek veikta atsevišķam dzīvoklim ar likumā «Par mērījumu vienotību» noteiktajā kārtībā pārbaudītiem mērīšanas līdzekļiem, īrnieks norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju patstāvīgi šajos noteikumos vai pašvaldības lēmumā noteiktajā kārtībā. Īrnieks ir atbildīgs par mērīšanas līdzekļu regulāru pārbaudi dzīvoklī.
3. Komunālā pakalpojuma sniedzējs vienojas ar izīrētāju dzīvojamās mājas īpašnieku (valdītāju) vai dzīvokļa īpašnieku (turpmāk izīrētājs) un īrnieku par mērīšanas līdzekļu uzstādīšanas kārtību dzīvokļos un mājā, kā arī par attiecīgu darbu finansēšanu.
4. Gāzes skaitītājus uzstāda un regulāri pārbauda privatizējamā valsts akciju sabiedrība «Latvijas gāze», un tie ir minētās sabiedrības īpašums.
5. Izīrētājs nav tiesīgs aizliegt atbilstošu, noteiktā kārtībā pārbaudītu mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu dzīvoklī, ja darbu veic licencēts uzņēmums, iegādes un uzstādīšanas izdevumus sedz īrnieks.
6. Siltumapgādes, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas apkopes robežas nosaka pakalpojumu sniedzēja un mājas īpašnieka līgumā.
7. Par komunālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas tiek aprēķinātas, izmantojot aprēķinu metodikas (bez atbilstoši pārbaudītiem mērīšanas līdzekļiem), īrnieks norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju šajos noteikumos, pašvaldības lēmumā vai īres līgumā noteiktā kārtībā.
8. Maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem īrnieks var kārtot ar starpnieka palīdzību, taču tas neatbrīvo īrnieku no atbildības par maksājuma veikšanu īres līgumā noteiktos termiņos.
9. Izīrētājs sniedz īrniekam vai īrnieka starpniekam pilnīgu un patiesu informāciju par mājā uzstādīto mērīšanas ierīču nolasījumiem, saskaņā ar kuriem katra norēķinu posma beigās tiek noteikta maksa par pakalpojumu.
10. Izīrētājs vai pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā kopējo siltumenerģijas un ūdens patēriņu mājā iepriekšējā mēnesī, līdz nākamā mēneša 15. datumam izdara attiecīgas korekcijas aprēķinos par siltumenerģijas un ūdens patēriņu dzīvokļos.
11. Galīgo aprēķinu par siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā, ņemot vērā reālās izmaksas, veic mēneša laikā pēc apkures sezonas beigām. Pārmaksu (ja tāda ir) pēc īrnieka vēlēšanās ieskaita avansa maksājumos vai izmaksā īrniekam.
12. Lai efektīvāk regulētu siltumenerģijas patēriņu, samazinātu maksu par pakalpojumu un atvieglotu norēķinus, mājas īrnieki var ievēlēt vai mājas īpašnieks iecelt pārstāvi, kas veic starpnieka funkcijas starp izīrētāju, pakalpojumu sniedzēju un īrniekiem.
13. Mājas īpašnieks ar šo noteikumu 12. punktā minēto pārstāvi slēdz līgumu, kurā noteikti pārstāvja pienākumi un materiālā atbildība par mērīšanas līdzekļu saglabāšanu.
14. Īrnieks un izīrētājs vai komunālo pakalpojumu sniedzējs var vienoties par maksājuma atlikšanu un nosacījumiem, kā arī par avansa maksājumiem.
15. Ja dzīvokļos nav uzstādīti mērīšanas līdzekļi vai pakalpojums nepakļaujas mērīšanai, samaksu par pakalpojumu sadala šādi:
15.1. par siltumenerģiju telpu apkurei proporcionāli dzīvokļa kopējai platībai;
15.2. par karsto ūdeni, gāzi, kopējo karstā un aukstā ūdens patēriņu, ūdens patēriņu kopējām vajadzībām (ielas un teritorijas laistīšana), kanalizāciju, atkritumu izvešanu un asenizāciju proporcionāli mājas iedzīvotāju skaitam, ieskaitot bērnus (neatkarīgi no vecuma);
15.3. par apkuri komunālā dzīvokļa koplietošanas telpās par telpas daļu, kas ir proporcionāla īres līgumā norādītajai īrnieka dzīvojamo telpu kopējai platībai;
15.4. par kolektīvo TV antenu un kabeļu TV proporcionāli pieslēgumu skaitam;
15.5. par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpās, kā arī radiotranslāciju dzīvokļos proporcionāli dzīvokļu skaitam;
15.6. par lifta uzturēšanu un apkalpošanu proporcionāli to mājas iedzīvotāju skaitam, kuri dzīvo 3. stāvā un augstāk, ieskaitot bērnus. Izmaksas nosaka atbilstoši liftu apkalpojošā uzņēmuma rēķiniem un citām lifta ekspluatācijas izmaksām.
16. Īrniekam ir tiesības atteikties no telefona, radiotranslācijas, kolektīvās TV antenas un kabeļu TV, kā arī ar mājas īpašnieka piekrišanu no karstā ūdens un gāzes piegādes. Attiecīgos izdevumus sedz īrnieks.
17. Ja viena, vairākas vai visas dzīvoklī dzīvojošās personas atrodas pagaidu prombūtnē trīs un vairāk dienu, maksa par karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, gāzi par attiecīgo personu netiek iekasēta. Prombūtne jāpiesaka iepriekš (izņemot atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē), par atgriešanos jāpaziņo, jāuzrāda prombūtni apliecinošs dokuments nedēļas laikā no atgriešanās.
18. Ja pagaidu prombūtnē atradīsies visas dzīvoklī dzīvojošās personas, pakalpojumu sniedzējs kopīgi ar īrnieku noplombē karstā un aukstā ūdens, gāzes armatūras, bet pēc personu atgriešanās plombes noņem.
19. Komunālo pakalpojumu izdevumus par neizīrētajiem dzīvokļiem un neiznomātajām neapdzīvojamām telpām sedz mājas īpašnieks.
Ēriks Vēveris, tel. 3029174
