21. augustā festivāla «Mēs – Tornim» ietvaros uzstājās grupa «Visādi gadījumi» no Rīgas. Pārējo ansambļu vidū tā izcēlās ar spilgtu šovu, mazāku uzmanību pievērsdami muzikālajam izpildījumam, lielāku – publikas ietekmēšanai.
21. augustā festivāla «Mēs – Tornim» ietvaros uzstājās grupa «Visādi gadījumi» no Rīgas. Pārējo ansambļu vidū tā izcēlās ar spilgtu šovu, mazāku uzmanību pievērsdami muzikālajam izpildījumam, lielāku – publikas ietekmēšanai, to visvisādi pārsteidzot un kaitinot.
Rūdolfs nedejo
Mēs esam tā pidarasu grupa «Visādi gadījumi», uznākot uz skatuves tradicionāli paziņo dziedātāja un vijolniece Ieva Samta līgavas tērpā ar sveču vainagu uz galvas. Turpat blakus kažokā parādās grupas galvenais personāžs režisors un aktieris Regnārs Vaivars, kuru Rīgā pazīst pēc viņa skandalozajām teātra izrādēm. Tās studējošās jaunatnes vidū ir populāras, par spīti kritikas bieži vien noliedzošajai attieksmei.
Solīto septiņu cilvēku vietā uz skatuves ir četri, tāpēc skanējums nav diez ko kupls. Muzikālo pamatu veido Krists Poreiters (ģitāra) un Varis Piņķis (bungas). Skan gan oriģinālie hīti «Opusums putnusuns» un «Rūdolfs nedejo», gan pa dziesmiņai no «Velvet Underground» un «Dead Can Dance» apšaubāmā interpretācijā. Regnārs nāk klajā ar bļāvieniem, šamaniskiem rūcieniem un lamām, uz ko publika atbild ar klusēšanu un neizpratni. Grupa Regnāra izrāžu tērpos trako un trokšņo, un, šķiet, jūtas labi arī bez īpaša publikas atbalsta.
Prieka pēc
Pēc uzstāšanās Regnārs ir gatavs parunāties ar «ZZ».
Kāpēc jums rūp Jelgavas torņa liktenis?
Nu… nu kā jebkura vieta, kurai kaut kā pietrūkst… jā, mēs tiešām uztraucamies par jebkuru lietu, kurai kaut kā pietrūkst.
Ko jūs domājat par Jelgavas publiku?
Es nezinu… Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Nezinu, varbūt mēs bijām garām…
Ko jūs vēlaties panākt ar savu uzstāšanos? Šokēt publiku vai izklaidēties paši?
Nu, katrā ziņā paši izklaidēties. Ir jau pietiekami daudz cilvēku, kuri koncertos izklaidējas kopā ar mums. Problēma bija tāda, ka šeit viņu nebija.
Vai tagad publiku ar kaut ko šokēt ir viegli?
Es nezinu, es par to, godīgi sakot, neesmu domājis. Te jau nekā tāda nebija, tikai pats minimālākais, lai mēs varētu atbraukt uz Jelgavu, 10 minūtēs uzskaņoties un sākt spēlēt.
Pastāstiet par grupas mēģinājumu procesu!
Nu kāds tur process! Patiesībā tas, ko mēs darām tagad, ir prieka pēc, kaut kādas nopietnākas lietas saistās ar teātri, jo šie mūziķi spēlē arī manās izrādēs. Šim projektam mēs savācamies, nu, reizi nedēļā tas jau būtu ļoti daudz.
Kādi ir jūsu plāni teātrī?
Pirmais ir Ženē «Kalpones» Nacionālajā teātrī, tam mūziku taisa brāļi Vītiņi, respektīvi «Sloka Sound System»; nākošais Šekspīra «Vētra» Krievu Drāmas teātrī, tur mūziku taisa GOSH. Šogad esmu nolēmis pamēģināt, kā tas ir «nedzīvā» mūzika uz skatuves.
Pēcvārds
Underworld music izpētes grupa «Visādi gadījumi» pastāv kopš 1996. gada, regulāri koncertē un ir piedalījusies dažādos festivālos. Vairums tās atbalstītāju ir rīdzinieki, underground mūzikas piekritēji. Arī pati grupa ir galvaspilsētas fenomens, un tās dalībnieki jauni intelektuāļi, kuriem pašizteikšanās ir svarīgāka par materiāliem vai konjunktūras apsvērumiem. Līdzīgi daudziem jaunās paaudzes radošo profesiju pārstāvjiem, šie mūziķi ietekmējas no pasaules kultūras, necenšoties par katru cenu saglabāt latvisko tradīciju vai būt pieejamiem plašam klausītāju lokam.
Tāpēc «Visādiem gadījumiem» nav izredžu kļūt par jelgavnieku iemīļotāko rokgrupu. Bet tagad mēs vismaz zināsim, ka var arī tā.
